Valda Zatlera Jaungada uzruna tautai... pārdomas par savas valsts prezidenta teikto.

Valda Zatlera Jaungada uzruna tautai...
pārdomas par savas valsts prezidenta teikto.



Ar interesi un cerībām noklausījos un vēlāk pārlasīju DELFI portālā publicēto Valsts prezidenta V. Zatlera uzrunu tautai.
Pretrunīgas sajūtas. No vienas puses, prezidents aicina tautai aizmest pagātnē „vadonisma” idejas, vairāk paļauties uz sevi un saviem spēkiem. No otras - aicina domāt par kopējām vērtībām, ne katram par savu „zirņu kalniņu”. Pēdējam varu pievienoties, tomēr ne jau ar to bija jāsāk.
Brīnos, ka nav pamanīts, ka tauta vismaz 10 pēdējos gadus paļaujas tikai un vienīgi uz sevi, neticot un neuzticoties valsts politiķiem un esošajiem (vismaz formāli) vadoņiem. Jo kā gan citādi izskaidrot tautas masveida „brīvprātīgu” (ekonomisku apstākļu spiestu), ne prezidenta vai vadoņu aicinātu, došanos emigrācijā? Brīnums, ka tas nav ievērots. Laikam jau tomēr tauta tā rīkojās ne aiz labas dzīves, kuru Latvijā ir sarīkojuši tās līderi.
Tomēr, ja tauta nevar paļauties uz saviem vadītājiem, tad laikam jāsecina, ka tā vadītājiem netic. Tās formālie (Satversmē noteiktie) vadītāji iet savu ceļu, bet tauta savu. Tas būtu tā, kā kad vienu auto stūrētu divi vadītāji, kuri rīkojas pēc principa: „Kurš kuru uzveiks.” Laikam lieki skaidrot kur ar šādu auto var aizbraukt. Piemērs no ceļu policijas protokola, kur uz policista jautājumu : kā notika avārija, atbildi uzsāk sieva : „ ... es vadīju mašīnu, pie stūres sēdēja vīrs...”
Pieņemu, ka prezidents var nezināt, ka pēdējā tūkstošgadē visā Eiropas vēsturē tautas tikai dažas reižu pašas, bez vadītājiem, teikušas savu vārdu (vergu sacelšanās, Lielā franču revolūcija, apvērsumi Krievijā, Vācijā). Tauta apstrādā zemi, strādā pie darbgaldiem, sniedz pakalpojumus... bet nenodarbojas ar pašorganizāciju, ja to uz to nepiespiež. Valsts organizēšanas darbam tiek vēlēti parlamenti, prezidenti... Prezidentam to nu gan vajadzētu zināt. Tas ir politiķu pienākums, kurš Latvijā faktiski tiek veikts ļoti slikti. Tomēr, ja prezidents uzskata, ka tautai nepieciešams pašorganizēties, ka bez tā nu nekādi nevar iztikt, tad kādus viņš redz instrumentus lai šo mērķi panāktu (kaut ko līdzīgu 2009.13.01.?)? Tikai ar aicinājumiem un padomiem te nekas nebūs līdzēts. Uz šo jautājumu atbilde netiek sniegta. Var jau būt, ka prezidents to nezina, bet kam tad viņa padomnieki? Acīm redzot atkal vecu vecā Latvijas kaite: padomnieki izvēlēti kā „savēji” (nepotisms), ne kā labākie speciālisti. Rezultātā prezidenta runa ar tautu ir kā aklam ar kurlo – katrs runādams un klausīdamies domā ko citu.
Tajā pat laikā ir skaidrs, ka tauta gaida, un tai uz to ir visas tiesības, ka arī politiskie vadītāji nesīs savu atbildības nastas daļu. Kāpēc prezidents par to klusē? Kāpēc norāda tikai uz tautu? Tai jāpaļaujas uz sevi, tai jābūt vienotai? Vai tad tautai nav jābūt vienotai ar valsts vadītājiem un vadītājiem ar tautu? Diemžēl šī aicinājuma daļa izpalika. Slīcēju glābšana pašu slīcēju rokās? Ja tā, tad tā ir tikai tukša frāze, lieks populisms šajā, valstij un tautai, grūtajā laikā. Kur paliek kopdarbs un vienotības ideja, kas bija tik tuva valsts vadītājiem I republikas laikos, un kas patiešām līdzēja izveidot un uzcelt valsti?
Tālāk prezidents norāda, ka aizgājušais gads bija kļūdu un to labošanu (?) gads. Arī te nevaru pievienoties. Jo šķiet, ka visi II Republikas 18 gadi ekonomiskā plāksnē bijusi gandrīz vai viena vienīga kļūda. Domāt, ka viena gada laikā visas agrākās kļūdas ir izlabotas, nav nekāda pamata. Diemžēl, arī Jūs, prezidenta k-gs, nenorādāt, kādas tās kļūdas bijušas, un kā no tām izkļūt. Līdz ar to tuvāk skaidrībai netiekam. Jo kā var labot neapzinātās kļūdas? Un ja nu šīs kļūdas bija pieļautas apzināti? Jo ne jau visi šajā „kļūdu” laikā bija zaudētāji. Tātad ne visiem tās bija kļūdas...
Savā runā prezidents pieskaras valstij un nodokļiem, pareizi norādot, ka valsts esam mēs paši. Kā maksāsim nodokļus, tā arī dzīvosim... Diemžēl ne vārda par netaisnīgo nodokļu sistēmu Latvijā. Par to, ka galvenie nodokļu maksātāji ir mazturīgie iedzīvotāji. Kāpēc, prezidenta k-gs, Jūs noklusējat šīs lietas? Tad jau arī Jūsu tēze par valsti neiztur kritiku. Jo izrādās, ka valsts vara, kas ir būtiska valsts pārvaldes sastāvdaļa, strādā tā, lai bagātie kļūtu vēl bagātāki, bet nabagie vēl nabagāki! Kā lai cilvēki, kuri arī ir valsts pamats, un ir ar vidējiem un tagad jau ar zemiem ienākumiem, šādu valsti sauc par savu? Un velti aizbildināties ar tēzi par „mums pašiem”. Tas ļoti atgādina citātus runās no PSKP kongresu tribīnēm, kad patiesība no tautas tika slēpta visiem iespējamiem līdzekļiem.
Jau kuru reizi skan aicinājums jauniem cilvēkiem nākt politikā. Kur tiem cilvēkiem jāiet? Kur jāpiesakās? Vai prezidenta kanceleja? Ja tā, tad tā arī varbūt vajadzēja teikt, pretējā gadījumā tas viss paliek tukšu lozungu līmenī.
Jeb varbūt Jūs neziniet, ka Latvijas politiskā sistēma ir tik smagi deformēta, ka domājošiem cilvēkiem tur (politikā) vismaz šobrīd nav ko darīt? Ka Latvijas politika savu politisko partiju patreizējā formā ir sevi pilnībā izsmēlusi? Jūs noraidāt ideju par tautas vēlētu Valsts Prezidentu ( es arī šobrīd nesaskatu labumu valstij šajā idejā), bet pats neko konstruktīvu tā vietā nepiedāvājat. Kārtējo reizi uzsverat, ka katram cilvēkam jāpiedalās valsts sakārtošanas darbā, ka tā pati no sevis nesakārtosies. Bet piedodiet, prezidenta k-gs, kā to lai saprot? Vai tad valsts vadītāju pienākums nav tieši veikt valsts sakārtošanas darbu? Vismaz, cik man zināms, tad tautas lielais vairums tieši tā domā! Un tikai uz to cerot piedalās vēlēšanās. Bet cik noprotu, Jūs laikam domājat, ka pietiek ar to, ka tauta piedalās vēlēšanās. Ka tas ir viss, kas no tautas tiek prasīts. Ka pārējais sakārtosies pats par sevi. Jeb varbūt kāds no malas sakārtos? Ja Jūs patiesi tā domājat, tad atliek tikai jautāt: „Kā tas nākas, ka 18 gadu laikā vēlot arvien citus vadoņus, tomēr maz ko tautai valstī ir izdevies sakārtot tā, lai nodrošinātu valsts un tautas ilgtspējīgu attīstību? Lai pati tauta neietu mazumā?” Vai Jums, prezidenta k-gs, neliekas, ka ar to ‘’sakārtošanu’’ kaut kas nav kārtībā, un ka šādas ‘’sakārtošanas’’ rezultātā var iestāties valsts maksātnespēja? Un latviešu nācijas iznīcināšana? Jo, saskaņā ar valsts pārvaldes darba metodoloģiju, ir jāsecina tas, ka valstij lojāls pilsonis ir tāds, kurš naudu pelna ārzemēs, nodokļus maksā šeit un aiziet uz citiem medību laukiem pensionēšanās dienā...
Un galu galā, kāpēc Jūs, prezidenta k-gs, nerunājat par to, ka valsts nozadzēji ir jāsoda, ka tieši tas šobrīd ir galvenais valsts tiesu sistēmas uzdevums? Kāpēc nerunājat par iedzīvotāju masveida emigrāciju un kā to apturēt? Kāpēc klusējat par PAREX bankas bijušo īpašnieku milzīgajiem ienākumiem, par to, ka Latvija ir paradīze tiem, kuri izvairās maksāt nodokļus? Ka šajos 18 gados neviens pats nav notiesāts par nodokļu nenomaksāšanu valstij? Kāpēc klusējat par to, ka lielākie nodokļu nemaksātāji dibina vienu firmu pēc otras, vecās ar visiem nenomaksātiem nodokļiem atstājot valstij? Ja ministru prezidents publiski atzīst to, ka valsts sociālais budžets ir izšķērdēts (tur esošā nauda esot tikai virtuāla...) izmantojot pretēji likumā noteiktajam, kāpēc nav saklausāms ne prezidenta, ne ministru prezidenta aicinājums Latvijas Ģenerālprokuratūrai uzsākt kriminālprocesu?
Ko līdz Jūsu izvirzītās prioritātes, ja Jūs aiz tām nesaredzat nepieciešamās izmaiņas likumos un normatīvajos aktos? Bet, ja redzat, kāpēc to nesakāt tautai atklāti un godīgi? Varbūt domājat, ka tauta nav pelnījusi Jūsu atklātu un godīgu sarunu? Ja tā, tad Jūsu Jaunā Gada uzruna ir ūdens liešana... ne uz īstajām dzirnavām.
Šie nav manis izvirzītie jautājumi. Ne jau es esmu šeit izteikto lielākās daļas domu autors, bet gan tie daudzie DELFI un citu portālu komentētāji, kuri šādas domas izteica.
Man liekas, ka tautas uzticības kredīts viltus vadoņiem jau ir izsīcis. Un es nevēlos lai atbildes uz šiem jautājumiem tauta izspiestu no saviem formālajiem līderiem pretēji to gribai. Vēsturē šāds risinājums visām tautām ir bijis ļoti sāpīgs.

I.Burvis LR pilsonis