Nacionālisms un nacionalizācija

Nacionālisms un nacionalizācija.
( par dažām ekonomiskām svirām valsts finansu sistēmas glābšanai krīzes apstākļos...)

Tā nu izskatās , ka V.Dombrovskis un E.Repše ir labi mācījuši lielinieku teorētiķu darbus. Jo vēl vēsturē veiksmīgākais avantūrists V.Uļjanovs, vairāk gan pazīstams kā V.Ļeņins, precīzi norādīja – ja ir jālikvidē kāda sociāla grupa, atņemiet tai materiālo bāzi, izmirs pati. Šo domu viņš veiksmīgi realizēja Krievija, bet viņa pēcteči – PSRS teritorijā. Sevišķi spilgti tas bija saredzams zemniecības iznīcināšanas periodā Ukrainā trīsdesmitajos gados.
Atjaunotās neatkarīgās Latvijas ekonomisko grūtību cēlonis, iz visu valdību mutēm, vienmēr bija pensionāri, Latvijas lielākā sociālā grupa. Turpat vai 600 000. Tas jau nekas, ka privatizēts tika tieši tas, ko viņi savā darba mūžā bija sastrādājuši – visa esošā valsts ražošanas, pārstrādes un transporta bāze un infrastruktūra. Tika privatizēts viņu ieguldījums valsts attīstībā, viņu darba augļi. Vairāk jau viņi nekā nevar dot tai valstij, kuru paši izloloja un izcīnīja LTF Atmodas laikā. Toties viņu ir par daudz un viņi nav valstij lojāli. No valdības izpratnes lojāls pilsonis ir tas, kurš iztiku pelna ārzemēs, nodokļus maksā Latvijā un aiziet citos medību laukos otrā dienā pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Bet pensionāri to negrib saprast. Savairojušies kā trusīši ( J.Ritenis, Latvijas labklājības ministrs no Austrālijas) Austrālijā. Tuvu 600 000 cilvēku... Kā no tiem tikt vaļā? Un nāk palīgā lielinieku piekoptā nacionalizācijas prakse. Jāatņem izdzīvošanas materiālā bāze.
Ja izdzīvošanas minimums Latvijā ir ap 220 Ls, tad vidējās pensijas lielums Latvijā - 167,83 Ls. Pensijas, kuras mazākas par 220 Ls – 92%. Jau iepriekšējos gados valsts budžets no sociālā „aizņēmies” ap 1,5 miljarda Ls. Apzināti tika patukšots sociālais budžets. Tiek veiksmīgi tukšots, ierēdņu uzturēšanai, sociālais fonds, kurā tika nodots, saskaņā ar likumu, daļa no privatizācijas gaitā iegūtiem līdzekļiem (šī likuma mērķis bija nodrošināt pensiju lielumu pastāvīgu palielināšanu...). Aizvien vēl izdzīvo... ko darīt? „ ... lai likvidētu kādu sociālu grupu sākumā tai jāatņem tās materiālā bāze.” Jāsāk nacionalizēt pensijas (pensija nav pabalsts, kuru valsts dod vai nedod, atkarībā no rocības. Pensija ir darba mūžā nopelnītais īpašums, kuru valsts apsaimnieko).
Iztukšojot sociālo budžetu un nacionalizējot daļu pensijas, padarot tās apmērus zem iztikas minimuma, kas notiek? No kā atteiksies Latvijas pensionārs? Komunālos izdevumus maksās, atteiksies no ēšanas , no ārsta. Tas jau ir pārbaudīts. Tātad kāds ceļš tiek gatavots no valsts pārvaldes puses? – uz kapsētu. Nepatīk man tas termins „sociālais genocīds”, bet citu neatrodu.
Kāds ir gala mērķis..?
V.Dombrovskis saka - valsts ir glābta. Mēli. Tai nekas nedraudēja. Jā, publiskā telpā skanēja – „finansu sistēmas stabilizācija un budžeta deficīts segšana...” Bet šādi veidojot sabiedrisku domu nodrošināja kredītu ņemšanu lai naudu atdotu banku sindikātam, kurš bija bezrūpīgi aizdevis naudu PAREXsam (viens no piemēriem). Tātad banku sindikātu problēmas pārvēla uz Latvijas nodokļu maksātāju pleciem. Kaut arī lielākā daļa no tiem bankās kredītus nav ņēmuši. Tātad glābjam bankas, ne valsti. Glābjam politiķu un augstāko ierēdņu algas, kuras tie nav spējīgi sapelnīt attīstot uzticētās nozares. Tikai saņemt sev, atņemot vienalga kam.
Un tas viss tiek darīta ar svinīgiem vārdiem par valsts un nācijas glābšanu, par nacionālo neatkarību un tautas saglabāšanu. Ar šiem saukļiem pseidonacionālisti jau divus gadu desmitus dara pretējo. Tiek iznīcināta latviešu tautas materiāla bāze. Vai tiek atbrīvota teritorija citiem mērķiem?
Šobrīd tiek sniegtas prasības Satversmes tiesā. Ko dara šie pseidonacionālisti? Vai sniedz kādu palīdzību pensionāriem? Jo liela daļa no tiem nav juridiski izglītota... Arī rocība nav diez cik liela, lai algotu juristus... Nē, tiek negatīvi izvērtētas tās personas, kuras mēģina savu iespēju robežās šādu palīdzību sniegt. Sniegt palīdzību sociālai grupai pret valsts uzsākto genocīdu pret šo grupu. Mēģina palīdzēt saglabāt sevi daļai latviešu tautas. Bet tie esot nepareizie palīgi...
Tātad atkal runa nav par rezultātu, bet par politisko konkurenci. Un reāls darbs traucē tādiem pseidonacionālistiem, kuri spējīgi tikai lozungot – nodarboties ar aktīvu bļaustīšanos, veikt nekaitīgas, kaut arī atraktīvas un tukšas, akcijas uzmanības pievēršanai sev. Pēc būtības šādā veidā tiek atbalstīta valsts pārvaldes aparāta šobrīd piekoptā tautas genocīda politika, nolaižot sociālās spriedzes tvaiku un piedāvājot sevi kā šādas politikas nākošos realizētājus.
Skumji.



Imants Burvis, LR pilsonis.