Jebkura ķēkša var vadīt valsti...
Bet kāpēc noteikti tas jādara ķēkšai?
Šī gada 23. novembrī jūrniecības nozares NVO vadītāji nosūtīja vēstuli Latvijas valsts prezidentam un ministru prezidentam cerībā rast loģisku risinājumu idiotiskā situācijā. Laikam jau tikai ar idiotismu Latvija var pasvītrot savu unikalitāti citu valstu vidū..?
Bez iemesla tiek atcelts no amata Latvijas Jūras Administrācijas šī brīža vadītājs un tā vietā iecelts cilvēks, kurš patiesībā nezina kas šai amatā darāms.
Bet vai tas pirmais gadījums mūsdienu Latvijas vēsturē? Šodienas Latvija ir pat unikāla citu Baltijas reģiona valstu starpā, jo tikai šeit ir vienīgā pašvaldība Baltijas jūras krastā, kura ir izdarījusi visu, lai nefunkcionētu lieliska, dabas un Dieva dota osta – Jūrmala... Šo procesu par labu algu vadīja „speciālists”- ieliktenis no politikas. Cik veiksmīgi šķērdējās valsts (nodokļu maksātāju) līdzekļi aviācijas un lidlauku biznesā, var lasīt presi. Arī tur vada politielikteņi...
Viens no ekonomiskās izaugsmes nosacījumiem Latvijā visā tās vēsturē ir bijusi kuģošana. Šodien modīgs termins – loģistika. Faktiski nozare ir viena no valsts iespējām veidot darba vietas, pilsoņu ienākumus un valstij ieņēmumus nodokļu veidā. Un diemžēl Latvijas prakse ir šādās vietās iesēdināt „savējos”, lai palīdzētu „savam biznesam”, uz valsts rēķina. Uz nodokļu maksātāju rēķina. Šobrīd Latvijā pat likumu maina, lai šādu nepotisku sistēmu (termins pēc viena no Romas imperatora Nepota vārda, kura laikā „savējo” bīdīšana amatos Romas impērijā sasniedza kulmināciju) nostiprinātu. Tiek noliegtas ierēdņu konstitucionālas tiesības partijās aizņemt amatus, tajā pat laikā pieļaujot iespēju atrodoties amatkrēslā (ar attiecīgo ietekmi) nodarboties ar biznesu. Tātad tiek aizliegta iespēja konkurēt ar politiķiem politiskajās struktūrās, atļaujot savu biznesu veidot izmantojot savas dienesta funkcijas. Pie tam uzticīga kalpošana „pareizajam” politiķim tiek atalgota ar vairākām šādām barotavām-sinekūrām. Varbūt arī šoreiz šāda lēmuma pieņemšanai attiecībā uz LJA ir tieši šāda pamatmotivācija? Jo ielikteņa visai straujā karjera ļoti īsā laikā no auto pārdošanas menedžera (netaisos noniecināt arī šo godīgo profesiju) līdz svarīgu valsts amatu pildītājam dažādās nozarēs ir simptomātiska. Ģēnijs? Tā kā neizskatās. Drīzāk izskatās par paklausīgu... bet ne jau valsts interesēm. Drīzāk kādai partijai vai personai ...
„...katrai tautai ir tāda valdība, kādu tā ir pelnījusi...”Otto Bismarks fon Šenhauzens.
Daļēji šai gadījuma vainīgi, protams, arī paši jūrnieki. Pārāk viegli pieļāva nozares uzņēmumu valstij neizdevīgu privatizāciju. Pārāk viegli pieļāva veidojamās NVO – Latvijas ostas padomes pārveidošanu galīgajā variantā par valsts struktūru ar tiešo politiķu ietekmi. Piemēram, Francijā ostas padomes sastāvā ir tikai astoņu Francijas lielo ostu pārstāvji, kuri satiekas reizi gadā divu dienu apspriedē. Un valsts pārstāvis – transporta ministrs tiek pieaicināts tikai uz otrās dienas sēdi. Lai viņam darītu zināmu sagatavoto stratēģiju uz nākošo gadu... Latvijas ostu padomes darbs ir nedaudz cits Satiekas katru mēnesi, noklausās valdības pārstāvju viedokļus ( starp citu šie pārstāvji un viedokļi mainās bieži un haotiski...) un beidzot pēc 15 gadu kopdarba ir sākuši izstrādāt darbības stratēģiju... (labāk vēlu, ne kā nekad). Šāda kopsadarbība ar valsts pārstāvjiem tos ir pieradinājusi pie jūrniecības sabiedrības paklausību valsts pārstāvju – politiķu viedoklim (Kurš no profesionālā viedokļa reti kad ir bijis bez kļūdām...) Šoreiz tas ir precīzi nodemonstrēts jautājumā par Latvijas Jūras Administrāciju: „Klusēt! Klausīt! Pildīt! Un norīt iebildumus! Jūsu viedoklis jautājumā, kurā uzskatāt sevi par profesionāļiem esam, nevienu lēmuma pieņēmēju neinteresē.”
Neskatoties uz komentāriem „DELFOS” un „DIENAS” portālos, neņemos spriest par N.Freivalda un Ģ.Auškāpa pēkšņo ģenialitāti jūrniecības drošības nozares funkcionēšanas organizēšanā un vadīšanā. Bet tomēr šajā nozare vienmēr, virzot jaunus un spējīgus vadītājus, tika ievērots princips – jāiziet visas karjeras kāpnes pakāpieni. No kuģu puikas līdz pašai augšai. Kaut neilgi, bet jābūt uz katra pakāpiena. Jo šajā darbā katra kļūda nes risku dzīvībai. Ne tikai savai, daudz biežāk citu cilvēku dzīvībai. Ne tikai naudai vai mantai, bet tieši dzīvībai. Jā, protams, ka arī likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” ir pildīts visai savdabīgi. Tā 95.pants nosaka, ka valdes locekli var atsaukt akcionāru sapulce, ja tam ir svarīgs iemesls. Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde, likumā vai statūtos noteiktie šķēršļi šā amata ieņemšanai vai akcionāru sapulces izteiktā neuzticība. Ko pārkāpis A.Brokovskis, ja ir atsaukts no amata? Pie tam vienas dienas laikā...
Tā kā arī man bija tas gods piedalīties šīs struktūras veidošanā, uzdrošinos apgalvot, ka LJA ir nodrošināta ar augsta līmeņa profesionāļiem jūrniecības nozarē gan vadības, gan izpildes līmenī. Šajos 15. gados ir sakārtota jūrniecības drošības kontroles nozare, kas ir viena no starptautiski visplašāk regulētajām jomām. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.pantā ir uzskaitīta LJA kompetence jūrlietās, ko LJA ir veiksmīgi realizējusi un būtiski attīstījusi nozari. Un ir pamatotas šaubas, vai politiķi LJA valdē (PPL/LC un TB/LNNK) spēs profesionāli vadīt specifisku valsts uzņēmumu, par kura uzdevumiem un darbību nav pat aptuvena priekšstata. Būtībā ieceļot valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatos cilvēkus bez jebkādām zināšanām jūrniecības jomā, tiek sagrauta jūrniecības drošības nozare.
Bet likums „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” savā 94.panta trešajā daļā nosaka, ka par sabiedrības valdes locekli var būt fiziskā persona, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina valdes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi. Ir stipri apšaubāms fakts, ka partiju politiskajiem ielikteņiem, kuri jūrniecībā nav strādājuši ne vienu dienu, ir atbilstoša darba pieredze, izglītība un kvalifikācija, lai profesionāli vadītu LJA. Lai pieņemtu ļoti atbildīgus un tālejošus lēmumus jūrlietās un nozares drošībā. Lai pārstāvētu LJA starptautiskajās jūrniecības organizācijās. Jūrniecības nozare ir ļoti specifiska nozare, lai to kvalitatīvi varētu prezentēt starptautiskajās organizācijās, piemēram, IMO un IALA, neder virspusējas zināšanas. Lai kvalitatīvi varētu aizstāvēt un prezentēt Latvijas intereses, vadītājam ir jābūt nozares ekspertam. Pretējā gadījumā Latvijai tiek nodrošināta kārtējā izgāšanās starptautiskā mērogā. Tas var ietekmēt pat jau šodien uz ārzemju kuģiem nodarbinātos 15 172 Latvijas jūrniekus. Arī Latvijas ūdeņos strādājošos 1740 jūrniekus, kuri ir nodarbināti uz zvejas flotes, kā arī uz ostas un iekšējo ūdeņu kuģiem. Latvija var lepoties ar 6013 augsta līmeņa profesionāliem tirdzniecības flotes kapteiņiem un virsniekiem. Mūsu jūrnieki ir pieprasīti uz pasaules tirdzniecības flotes kuģiem, tādejādi veicinot valsts atpazīstamību pasaulē. Latvijas labā vēlams novērst neizpratni starptautiskajā jūrniecības sabiedrībā par kārtējām neizprotamajām Latvijas politiķu izdarībām.
Visā pasaulē uz jūras pastāv daudzu gadu garumā dzīvē pārbaudīts princips - mēs visi esam uz viena kuģa. Tas nozīmē, ka viss, kas uz kuģa notiek, tieši vai netieši attiecas uz jebkuru cilvēku, un jebkurš cilvēks, sākot no kapteiņa un beidzot ar kuģa puiku, ir vairāk vai mazāk atbildīgs par savu kuģi. Par tā drošību. Ja šis princips nav pieņemams mūsu valsts vadītājiem, tad nav izprotams par kādu Latvijas sabiedrības solidaritāti viņi runāja šogad valsts dzimšanas diena.
Imants Burvis,
Latvijas Republikas pilsonis,
Latvijas Hidrogrāfijas Dienesta pirmais priekšnieks,
Latvijas Jūrniecības Fonda valdes priekšsēdētājs.
суббота, 28 ноября 2009 г.
четверг, 19 ноября 2009 г.
pārdomas pēc svētku uzrunām
Patriotisms vai liekulība?
Kā vienmēr saviļņotā gaisotnē pagājuši valsts svētki. Valsts 91. dzimšanas diena. Prieks par bērniem, tiem viss gāja pie sirds – skaistās runas, smaidi, salūts... Skaists PBLA aicinājums mīlēt savu zemi( Vai tāpat kā viņi – no liela attāluma? Ar padomiem, kā izpostīt Latvijas saimniecisko dzīvi?).
No valsts amatpersonu puses gan drīzāk sniegums tautai bija, kā izrādīšanās un liekulības svētki. Skaisti jau visi aicinājumu uz nacionālo vienotību valsts attīstības vārdā, bet... vai ar vienotības piesaukšanu vien pietiks? Šodien, gatavojoties nākošā gada vēlēšanām, mūs biedē ar nelatviešu iespējamo uzvaru parlamenta vēlēšanās. Bet ko darīt, ja līdz vēlēšanām viņi Rīgā noturēsies bez izsaimniekošanas? Vismaz tādos apmēros, kā to darīja iepriekšējās Rīgas vadības, kuras pārstāvēja pašu bāleliņi... Protams, šobrīd tur arī viss notiekas, no savējo lobēšanas viedokļa. Apzināti provocē taksistu karus nosakot maksimāli atļauto taksometru skaitu Rīgā, tā vietā lai dotu iespēju katram bezdarbniekam kļūt par pašnodarbināto izsniedzot licenses par saprātīgu samaksu uz saprātīgiem noteikumiem šim rūpalam... Skaužot LSDSP panākumiem nodokļu naudas plederēšanā ceļot Zelta bojārtiltu, par kuru rīdzinieki tikai nākošgad sāks maksāt, šlesersaskaņieši sāk bīdīt jaunu miljardvērtu tilta projektu... Bet tomēr Rīgas budžetu šobrīd plederē mazāk, kā iepriekšējos gados. Varbūt tieši tāpēc, ka valsts līmenī vēl nav pie varas, vai arī vajadzīgās pieredzes trūkst...
Šodien, piesaucot pie vienotības, Saeimā sēdošie veido tādu saimniecisko attīstību regulējošo likumbāzi, lai saimnieciskās attīstības nebūtu. Lai nenotiktu nekadā gadījumā. Gan tagad, gan pēc vēlēšanām vismaz pāris gadu. Elementāri tiek iztirgotas attīstības iespējas uz priekšu notirgojot izmešu emisiju kvotas, apzināti sarežģījot mazo uzņēmēju dzīvi ar komplicētām atskaitēm, utt. Prezidents un ministru prezidents tik optimistiski runā par iespējām braukt strādāt ārzemes, ka brīžiem tas šķiet kļūstam par pilsoņu pienākumu ( protams, tikai lojāliem pilsoņiem). Tātad praktiski runa iet par valsts teritorijas atbrīvošanu no saimnieciskas darbības, no strādāt spējīgiem valsts pilsoņiem, no tautiešiem. Laikam jau lai tālumā vairotu viņos nostaļģiju pēc Dzimtenes un tālo patriotismu, klāt neesot. Un tie paši, kuri veido šādu likumbāzi, veido arī „jaunu” politisku organizāciju ar nosaukumu ” Vienotība”. Amizanti. Visai savdabīga izpratne par patriotismu un tā ieaudzināšanu jaunatnei.
Visai vērtīga svētku dienā bija intervija ar VVF. Atzīšos, ka viņa izrādījās krietni labāka valsts prezidente, kā man likās dienā, kad viņā atnāca iepazīšanās vizītē frakcijā. Spēcīgāka un protošāka rīkoties ar tiem, kā izrādās spēcīgiem, ieročiem, kurus Latvijas Satversme ir devusi valsts prezidentam kopīgam darbam ar Saeimu un Ministru Kabinetu. Un izskatījās, kā cienījams pretendents uz jaunu amatu, kurš šobrīd tiek veidots ES līmenī. Žēl, ka maz izmantoja šos ieročus iekšpolitikā, atrodoties amatā. No intervijas palika neskaidrs tikai viens. Kāpēc bijusī valsts pirmā amatpersona norobežojās no atbildības par stāvokli iekšpolitikā? Vai tikai tāpēc, ka iepriekšējo gadu darbs ir novedis Latviju vietā, kur tagad esam? Šāda valsts pirmās amatpersonas (pat – bijušās) norobežošanās no atbildības nedara godu šai valsts institūcijai, kā tādai. Institūcijai, kuru sauc – Latvijas valsts prezidents.
Vēlreiz apsveicu visus ar valsts svētkiem. Bet ļoti vēlos lai patriotismu nejauktu ar liekulību. Jo liekulīga patriotisma piesaukšana noved pie nodevības.
Cieņā pret citiem viedokļiem
Imants Burvis
LR pilsonis
Kā vienmēr saviļņotā gaisotnē pagājuši valsts svētki. Valsts 91. dzimšanas diena. Prieks par bērniem, tiem viss gāja pie sirds – skaistās runas, smaidi, salūts... Skaists PBLA aicinājums mīlēt savu zemi( Vai tāpat kā viņi – no liela attāluma? Ar padomiem, kā izpostīt Latvijas saimniecisko dzīvi?).
No valsts amatpersonu puses gan drīzāk sniegums tautai bija, kā izrādīšanās un liekulības svētki. Skaisti jau visi aicinājumu uz nacionālo vienotību valsts attīstības vārdā, bet... vai ar vienotības piesaukšanu vien pietiks? Šodien, gatavojoties nākošā gada vēlēšanām, mūs biedē ar nelatviešu iespējamo uzvaru parlamenta vēlēšanās. Bet ko darīt, ja līdz vēlēšanām viņi Rīgā noturēsies bez izsaimniekošanas? Vismaz tādos apmēros, kā to darīja iepriekšējās Rīgas vadības, kuras pārstāvēja pašu bāleliņi... Protams, šobrīd tur arī viss notiekas, no savējo lobēšanas viedokļa. Apzināti provocē taksistu karus nosakot maksimāli atļauto taksometru skaitu Rīgā, tā vietā lai dotu iespēju katram bezdarbniekam kļūt par pašnodarbināto izsniedzot licenses par saprātīgu samaksu uz saprātīgiem noteikumiem šim rūpalam... Skaužot LSDSP panākumiem nodokļu naudas plederēšanā ceļot Zelta bojārtiltu, par kuru rīdzinieki tikai nākošgad sāks maksāt, šlesersaskaņieši sāk bīdīt jaunu miljardvērtu tilta projektu... Bet tomēr Rīgas budžetu šobrīd plederē mazāk, kā iepriekšējos gados. Varbūt tieši tāpēc, ka valsts līmenī vēl nav pie varas, vai arī vajadzīgās pieredzes trūkst...
Šodien, piesaucot pie vienotības, Saeimā sēdošie veido tādu saimniecisko attīstību regulējošo likumbāzi, lai saimnieciskās attīstības nebūtu. Lai nenotiktu nekadā gadījumā. Gan tagad, gan pēc vēlēšanām vismaz pāris gadu. Elementāri tiek iztirgotas attīstības iespējas uz priekšu notirgojot izmešu emisiju kvotas, apzināti sarežģījot mazo uzņēmēju dzīvi ar komplicētām atskaitēm, utt. Prezidents un ministru prezidents tik optimistiski runā par iespējām braukt strādāt ārzemes, ka brīžiem tas šķiet kļūstam par pilsoņu pienākumu ( protams, tikai lojāliem pilsoņiem). Tātad praktiski runa iet par valsts teritorijas atbrīvošanu no saimnieciskas darbības, no strādāt spējīgiem valsts pilsoņiem, no tautiešiem. Laikam jau lai tālumā vairotu viņos nostaļģiju pēc Dzimtenes un tālo patriotismu, klāt neesot. Un tie paši, kuri veido šādu likumbāzi, veido arī „jaunu” politisku organizāciju ar nosaukumu ” Vienotība”. Amizanti. Visai savdabīga izpratne par patriotismu un tā ieaudzināšanu jaunatnei.
Visai vērtīga svētku dienā bija intervija ar VVF. Atzīšos, ka viņa izrādījās krietni labāka valsts prezidente, kā man likās dienā, kad viņā atnāca iepazīšanās vizītē frakcijā. Spēcīgāka un protošāka rīkoties ar tiem, kā izrādās spēcīgiem, ieročiem, kurus Latvijas Satversme ir devusi valsts prezidentam kopīgam darbam ar Saeimu un Ministru Kabinetu. Un izskatījās, kā cienījams pretendents uz jaunu amatu, kurš šobrīd tiek veidots ES līmenī. Žēl, ka maz izmantoja šos ieročus iekšpolitikā, atrodoties amatā. No intervijas palika neskaidrs tikai viens. Kāpēc bijusī valsts pirmā amatpersona norobežojās no atbildības par stāvokli iekšpolitikā? Vai tikai tāpēc, ka iepriekšējo gadu darbs ir novedis Latviju vietā, kur tagad esam? Šāda valsts pirmās amatpersonas (pat – bijušās) norobežošanās no atbildības nedara godu šai valsts institūcijai, kā tādai. Institūcijai, kuru sauc – Latvijas valsts prezidents.
Vēlreiz apsveicu visus ar valsts svētkiem. Bet ļoti vēlos lai patriotismu nejauktu ar liekulību. Jo liekulīga patriotisma piesaukšana noved pie nodevības.
Cieņā pret citiem viedokļiem
Imants Burvis
LR pilsonis
воскресенье, 15 ноября 2009 г.
izmiršanas budžets
Sakarā ar smago ekonomisko krīzi Latvijas ministru prezidents V.D. piedāvā
Krievijas MP priekšsēdētājam V.P. pirkt Latviju. Tas jautā : „ Ar vai bez cilvēkiem?”
Atbilde: „ ja šogad – tad ar, bet ja nākošgad, tad- bez...”. DADŽA anekdote.
Izmiršanas budžeta virzība..?
Latvijā notiek daudz dažādu svarīgu un ne tik svarīgu lietu. Un daži sīkumi. Par kuriem prese pat izvairās runāt, laikam jau lai nekavētu laiku tautai. Pats svarīgākais, ja notic preses rosībai, kas varot ietekmēt tautas nākotni un izdzīvošanas iespējas krīzes apstākļos, protams, ir skandāliņš starp teātru direktoriem-konsultantiem... Svarīgs jautājums ir vai Mozgis, kurš ir tik pat nevainīgs kā Loskutovs ( to gan aizstāvēja opozīcijas imitācija), ka viņa vadītajā iestādē zūd naudiņas kaudzītes, ņems vai neņems vai paņems vēlāk to nozīmīti, kuru tam piešķīra iestādes gadadienai... Latvijas pensionāru iespējas paēst iespējams nopietni ietekmēs arī Vairas sēdēšana vai nesēdēšana kādā skaistā krēslā... Protams, Latvijas un tautas nākotni ietekmēs piespiedu vienotība ( kā savādāk izvērtēt preses lēdijas pūles savest kopā nespējīgos agrāk politiķus jaunā savienībā?) veciem vēžiem (kuri, starp citu, kopā noveda valsti šodienas situācijā), pārejot jaunā kopīgā kulītē... Uz šī fona tāds sīkums, kā budžeta pieņemšana, jau nav tik svarīgs un apspriežams. Faktiski tikai presē, kura domāta uzņēmējiem, var nedaudz atrast kādu atsevišķu likumprojektu ietekmes uz uzņēmējdarbību ietekmes analīzi. Protams, uzņēmējus interesē tikai ražošanu ietekmējošie faktori. Kopējā aina no tā paliek tomēr neatklāta. Parunājoties pie alus kausa ar banku darbiniekiem, nācies dzirdēt viedokļus un baumas, kuras vilina uz vienu slēdzienu– no saimnieciskās aprites tiek izņemtas finanses. No saimnieciskās asinsrites tiek izņemtas asinis..? Un saņemtie kredīti veicina naudiņas aizplūšanu no valsts. Un visa šī brīža valsts politika vērsta uz darba vietu samazinājumu ražojošajā sfērā.
Ja paskatās to valstu virzienā, kuras jau kustas ārā no krīzes bedres, tad tur notiek pretējs process - jebkuriem līdzekļiem valsts saimnieciskajā apritē pumpē iekšā jebkuras naudiņas (Obama pat vienkārši piedrukāja klāt kādus sīkus 800 miljardiņus USD...), paātrina tās apriti. Laikam atkārtošos , bet pievērsīšu uzmanību – necenšas saglabāt ierēdņus un izglābt ierēdņu nepelnītās lielās algas un banku peļņas, bet laiž saimnieciskajā apritē vairojot darba vietas savā valstī. Pērk izmešu emisijas kvotas, samazina PVN pakalpojumu biznesiem, atvieglo uzņēmējdarbības normatīvo bāzi... Starp citu, arī Latvijas ministri debatēs runā par līdzīgām lietām, tik darbojas pretējā virzienā. Kvotas iztirgojam (šādi samazinot darba vietas Latvijā tās nākotnē), radam nepieciešamību ļoti detalizētām automašīnu nobraukumu un telefonsarunu uzskaitēm, „īstā” brīdī ieviešam kapitālpieaugum nodokli, ceļam PVN, taisām teātri ar nekustāmā īpašuma un progresīvo nodokli (ka tik valsts īpašumus „godīgi” ieguvušie netiek piespiesti maksāt). Visai skaļi imitējam valsts pārvaldes aparāta samazināšanu uz apkopēju un sētnieku rēķina ( kaut arī visiem skaidrs, ka 65% ierēdņu neierašanās darbā, darba rezultātu var ietekmēt tikai pozitīvā virziena ). Interesanti, ka nesen ar likumu ierēdņiem aizliedza ieņemt partijās amatus, atstājot iespējas no sava amatkrēsla nodarboties ar uzņēmējdarbību (tulkojot latviski – nedrīkst no krēsla, izmantojot ietekmi, konkurēt ar politiķiem. Drīkst pelnīt izmantojot krēsla priekšrocības...). Ierēdņi apzaga pensionārus, tagad ķeras klāt vēl pagaidām strādājošo noguldījumiem, veidojot arī noguldījumiem nodokļus... Neapstrīdams jau fakts , ka arī citas valstīs nodokļus ņem, bet...Ko saņemam par šiem nodokļiem? Jo nodokļu politika vienmēr ir sava veida tirgus attiecības starp pilsoņiem un valsts pārvaldi. Mēs pērkam pakalpojumus, algojam darītājus... Tātad par samaksātiem nodokļiem kaut kas būtu jāsaņem pretī.
Piemēram, sociālais nodoklis. Latvijā sociālais nodoklis ir 33,09%, Igaunijā 33%.
Igaunijā no tā 20% aiziet pensijām, pārējie 13% procenti nodrošina veselības aizsardzību. Nē, protams, igauņiem arī vairāk patiktu, ja kosmētiskā un plastiskā medicīna būtu bez maksu, ja pieaugušo zobārstniecība, brilles būtu bezmaksas... kā tas ir ar visu veselības aprūpes sistēmu.
Latvijā sociālais nodoklis tiek izmantots valsts pārvaldes atalgojumam, bet pensijas samazinātas, medicīna ir tikai par maksu, slimnīcas taisa ciet... Tāda nu neliela starpība.
Premjers un ekonomikas ministrs savās runās ( reakcija uz publiskotu informāciju par pāri par 200 000 pilsoņu ekonomisku emigrāciju) dara zināmu tautai, ka finanšu un ražojošā kapitāla, kā arī aktīvā (strādāt spējīgā un gribošā) darbaspēka aizplūšana no Latvijas ir normāls, gandrīz vai veicināms process (birokrāta sapnis – Latvijai lojāls pilsonis, kurš strādā ārpus Latvijas, nodokļus maksā Latvijā un aizejot pensijā vienlaicīgi aiziet no dzīves). Visos laikos visās zemēs gan cilvēku daudzums valstī tika uzskatīts par galveno kapitālu. Un šī kapitāla pieaugumu uzskatīja par valsts stiprināšanu. Ar tā iztirgošanu gan arī dažreiz nodarbojās daži netālredzīgi valdnieki ( teiksim sīko vācu valstiņu hercogi - notirgojot uz ārzemēm savus cilvēkus zaldātos, beigās palika bez cilvēkiem... un savām hercogistēm...). Impērijas gan no seniem laikiem pavalstnieku skaitu vairoja... Arī Latvijas valsts dibināšanas laikā pilsonību deva ikkatram, kurš par neatkarību cīnījās, tādejādi vairojot valsts dzīvo spēku. Vai šodienas Latvijas pārvaldnieki piekopj tieši šo savu pilsoņu iztirgošanas biznesu? Kā savādāk var izskaidrot sociālantropologu pētījumu rezultātus, kuri liecina, ka 95% Latvijas pilsoņiem šogad ir zudusi ticība izkulties no ķezas saviem spēkiem Latvijas apstākļos, kaut vēl pirms pāris gadiem vairāk par 80% bija pārliecināti par šādu savu iespēju?
Cilvēku migrāciju valstī labvēlīgi ietekmēt var tikai ar ekonomiku un sociālajām garantijām, kuras sniedz stabila ekonomika. Tikai tāpēc pietiekoši daudzas valstis savu ekonomisko izaugsmi panākušas tieši ar imigrācijas veicināšanu. Šai ziņā ir skarba un ciniska politika, sava labuma aprēķins – kā no imigranta vairāk dabūt ekonomiska labuma savas valsts pilsoņiem, lai tiem nodrošinātu labāku izglītību, veselības un sociālās nodrošināšanas sistēmu. Šādu politiku piekopa Anglija, Vācija, Zviedrija, Īrija... piesaistīt savam darba tirgum pēc iespējas vairāk svešu darba roku, veidot darba vietas, izmantot svešu valstu pilsoņus savas valsts ekonomiskai attīstībai ( katrs darba roku pāris kaut ko saražo un no nopelnītā kaut ko patērē uz vietas – neizved). Jo tur valdība savu politiku veido laikam ne līdz nākošās valdības atnākšanai, bet uz gadiem 5-15-50 uz priekšu. Un tradīcija apzagt pensionārus ierēdņu uzturēšanai tur ar nav ieviesusies... Izskatās, ka Latvijas valdība apzināti strādā par šo darba roku piegādātāju vecajam ES valstīm. Jo Latvijā tiek grieztas nost jebkuras iespējas veidot darba vietas pat jau esošajām, savām, darba rokām. Nav dzirdēts lai kāda atjaunotas neatkarīgās Latvijas valdība domātu par tālāku valsts nākotni, pēc savu pilnvaru izbeigšanos. Protams, ka īstermiņā aizbraukušie no Latvijas dod kādu artavu atsūtot uz Latviju svešumā nopelnīto naudu. Kaut arī aizbraucēji ir zuduši Latvijai īstermiņa kā patērētāji. Kā nelieli ekonomikas sildītāji. Bez tam valsts zaudē arī tos resursus , kurus ieguldīja gatavojot speciālistus. Tas notiek laikā, kad vecajās ES valstīs atvieglo kredītu iegūšanas iespējas un dod iespējas tos atstrādāt svešu valsts studentiem. Saņem speciālistus.
Bez tam līdz ar to Latvijā palikušajiem sadārdzinās valsts sniegtie pakalpojumi, samazinoties to patērētāju skaitam : veselības aprūpe, drošība, sociālā sfēra... Vēl jo vairāk, ja starp aizbraucējiem atrodas tādi, kuri vēlas atgriezties, tiem sarežģī šādu iespēju liekot maksāt nodokļus par darbu svešumā, liedzot veselības pakalpojumus utt. Uz šī fona skaists piemērs ir arī Latvijā samazinātie pabalsti bērniem, samazinātais neapliekamais minimums.. Vai tiešām ir doma, ka tikai aiz altruisma Anglijā, Vācijā, Īrijā tiek maksāti solīdi pabalsti bērnu audzināšanai līdz pilngadībai? Ne tikai pilsoņiem, bet arī ievestajām darba rokām... Altruisms..?
Klasisks piemērs ir Latvijas karavīru darbība svešajās kara operācijās. Gatavoti tie tika par Latvijas nodokļu naudu, arī apmaksu saņem no Latvijas, bet paveiktais labums, ja tāds ir, nenāk kā ieguvums Latvijas vajadzībām... Tas pats ar aizbraucošajiem ārstiem, inženieriem...
Ja valdībai būtu vismazākā velme domāt par kaut vai kādu Latvijas iespēju attīstīties un izdzīvot, varbūt kas tiktu darīts nodokļu pazemināšanas virziena. Nu nedrīkst neapliekamais minimums būt mazāks par izdzīvošanas minimumu. Negaidot Satversmes tiesas lēmumu būtu jāatjauno pensijas un jāpārtrauc izplederet sociālo budžetu. Un ražošanu... Nu nekas bez tas nesanāks. Bez tās tikai tukšums, kā iespējama brīva dzīves telpa.
Sagatavotais 2010.gada budžets turpina, un pat paātrina, Latvijas pilsoņu izbraukšanas stimulāciju. Paliek jautājums – kam tiek sagatavota zaļā Latvija? Iebraucējiem no kurienes?
Imants Burvis LR pilsonis.
P.S. Ja ir nepieciešami politiski motivēti kredīti, tad ir skaidri jāapzinās, ka runa iet par politiku. Pat ja pēc tam izrādās, ka šos kredītus izmanto lai nobarotu politiķiem, ierēdņiem un citiem „savējiem”. Par to, ka šādi ir no SVF ņemtie kredīti, neviens nešaubās. Un lielvalstīm, kuras sniedz šos kredītus, ir savs viedoklis par to valstu uzvedības normām un nākotni, kuras ņem izsaimniekošanai šādus kredītus.
Vai maksājam ar savas tautas izmiršanu?
Imants
Krievijas MP priekšsēdētājam V.P. pirkt Latviju. Tas jautā : „ Ar vai bez cilvēkiem?”
Atbilde: „ ja šogad – tad ar, bet ja nākošgad, tad- bez...”. DADŽA anekdote.
Izmiršanas budžeta virzība..?
Latvijā notiek daudz dažādu svarīgu un ne tik svarīgu lietu. Un daži sīkumi. Par kuriem prese pat izvairās runāt, laikam jau lai nekavētu laiku tautai. Pats svarīgākais, ja notic preses rosībai, kas varot ietekmēt tautas nākotni un izdzīvošanas iespējas krīzes apstākļos, protams, ir skandāliņš starp teātru direktoriem-konsultantiem... Svarīgs jautājums ir vai Mozgis, kurš ir tik pat nevainīgs kā Loskutovs ( to gan aizstāvēja opozīcijas imitācija), ka viņa vadītajā iestādē zūd naudiņas kaudzītes, ņems vai neņems vai paņems vēlāk to nozīmīti, kuru tam piešķīra iestādes gadadienai... Latvijas pensionāru iespējas paēst iespējams nopietni ietekmēs arī Vairas sēdēšana vai nesēdēšana kādā skaistā krēslā... Protams, Latvijas un tautas nākotni ietekmēs piespiedu vienotība ( kā savādāk izvērtēt preses lēdijas pūles savest kopā nespējīgos agrāk politiķus jaunā savienībā?) veciem vēžiem (kuri, starp citu, kopā noveda valsti šodienas situācijā), pārejot jaunā kopīgā kulītē... Uz šī fona tāds sīkums, kā budžeta pieņemšana, jau nav tik svarīgs un apspriežams. Faktiski tikai presē, kura domāta uzņēmējiem, var nedaudz atrast kādu atsevišķu likumprojektu ietekmes uz uzņēmējdarbību ietekmes analīzi. Protams, uzņēmējus interesē tikai ražošanu ietekmējošie faktori. Kopējā aina no tā paliek tomēr neatklāta. Parunājoties pie alus kausa ar banku darbiniekiem, nācies dzirdēt viedokļus un baumas, kuras vilina uz vienu slēdzienu– no saimnieciskās aprites tiek izņemtas finanses. No saimnieciskās asinsrites tiek izņemtas asinis..? Un saņemtie kredīti veicina naudiņas aizplūšanu no valsts. Un visa šī brīža valsts politika vērsta uz darba vietu samazinājumu ražojošajā sfērā.
Ja paskatās to valstu virzienā, kuras jau kustas ārā no krīzes bedres, tad tur notiek pretējs process - jebkuriem līdzekļiem valsts saimnieciskajā apritē pumpē iekšā jebkuras naudiņas (Obama pat vienkārši piedrukāja klāt kādus sīkus 800 miljardiņus USD...), paātrina tās apriti. Laikam atkārtošos , bet pievērsīšu uzmanību – necenšas saglabāt ierēdņus un izglābt ierēdņu nepelnītās lielās algas un banku peļņas, bet laiž saimnieciskajā apritē vairojot darba vietas savā valstī. Pērk izmešu emisijas kvotas, samazina PVN pakalpojumu biznesiem, atvieglo uzņēmējdarbības normatīvo bāzi... Starp citu, arī Latvijas ministri debatēs runā par līdzīgām lietām, tik darbojas pretējā virzienā. Kvotas iztirgojam (šādi samazinot darba vietas Latvijā tās nākotnē), radam nepieciešamību ļoti detalizētām automašīnu nobraukumu un telefonsarunu uzskaitēm, „īstā” brīdī ieviešam kapitālpieaugum nodokli, ceļam PVN, taisām teātri ar nekustāmā īpašuma un progresīvo nodokli (ka tik valsts īpašumus „godīgi” ieguvušie netiek piespiesti maksāt). Visai skaļi imitējam valsts pārvaldes aparāta samazināšanu uz apkopēju un sētnieku rēķina ( kaut arī visiem skaidrs, ka 65% ierēdņu neierašanās darbā, darba rezultātu var ietekmēt tikai pozitīvā virziena ). Interesanti, ka nesen ar likumu ierēdņiem aizliedza ieņemt partijās amatus, atstājot iespējas no sava amatkrēsla nodarboties ar uzņēmējdarbību (tulkojot latviski – nedrīkst no krēsla, izmantojot ietekmi, konkurēt ar politiķiem. Drīkst pelnīt izmantojot krēsla priekšrocības...). Ierēdņi apzaga pensionārus, tagad ķeras klāt vēl pagaidām strādājošo noguldījumiem, veidojot arī noguldījumiem nodokļus... Neapstrīdams jau fakts , ka arī citas valstīs nodokļus ņem, bet...Ko saņemam par šiem nodokļiem? Jo nodokļu politika vienmēr ir sava veida tirgus attiecības starp pilsoņiem un valsts pārvaldi. Mēs pērkam pakalpojumus, algojam darītājus... Tātad par samaksātiem nodokļiem kaut kas būtu jāsaņem pretī.
Piemēram, sociālais nodoklis. Latvijā sociālais nodoklis ir 33,09%, Igaunijā 33%.
Igaunijā no tā 20% aiziet pensijām, pārējie 13% procenti nodrošina veselības aizsardzību. Nē, protams, igauņiem arī vairāk patiktu, ja kosmētiskā un plastiskā medicīna būtu bez maksu, ja pieaugušo zobārstniecība, brilles būtu bezmaksas... kā tas ir ar visu veselības aprūpes sistēmu.
Latvijā sociālais nodoklis tiek izmantots valsts pārvaldes atalgojumam, bet pensijas samazinātas, medicīna ir tikai par maksu, slimnīcas taisa ciet... Tāda nu neliela starpība.
Premjers un ekonomikas ministrs savās runās ( reakcija uz publiskotu informāciju par pāri par 200 000 pilsoņu ekonomisku emigrāciju) dara zināmu tautai, ka finanšu un ražojošā kapitāla, kā arī aktīvā (strādāt spējīgā un gribošā) darbaspēka aizplūšana no Latvijas ir normāls, gandrīz vai veicināms process (birokrāta sapnis – Latvijai lojāls pilsonis, kurš strādā ārpus Latvijas, nodokļus maksā Latvijā un aizejot pensijā vienlaicīgi aiziet no dzīves). Visos laikos visās zemēs gan cilvēku daudzums valstī tika uzskatīts par galveno kapitālu. Un šī kapitāla pieaugumu uzskatīja par valsts stiprināšanu. Ar tā iztirgošanu gan arī dažreiz nodarbojās daži netālredzīgi valdnieki ( teiksim sīko vācu valstiņu hercogi - notirgojot uz ārzemēm savus cilvēkus zaldātos, beigās palika bez cilvēkiem... un savām hercogistēm...). Impērijas gan no seniem laikiem pavalstnieku skaitu vairoja... Arī Latvijas valsts dibināšanas laikā pilsonību deva ikkatram, kurš par neatkarību cīnījās, tādejādi vairojot valsts dzīvo spēku. Vai šodienas Latvijas pārvaldnieki piekopj tieši šo savu pilsoņu iztirgošanas biznesu? Kā savādāk var izskaidrot sociālantropologu pētījumu rezultātus, kuri liecina, ka 95% Latvijas pilsoņiem šogad ir zudusi ticība izkulties no ķezas saviem spēkiem Latvijas apstākļos, kaut vēl pirms pāris gadiem vairāk par 80% bija pārliecināti par šādu savu iespēju?
Cilvēku migrāciju valstī labvēlīgi ietekmēt var tikai ar ekonomiku un sociālajām garantijām, kuras sniedz stabila ekonomika. Tikai tāpēc pietiekoši daudzas valstis savu ekonomisko izaugsmi panākušas tieši ar imigrācijas veicināšanu. Šai ziņā ir skarba un ciniska politika, sava labuma aprēķins – kā no imigranta vairāk dabūt ekonomiska labuma savas valsts pilsoņiem, lai tiem nodrošinātu labāku izglītību, veselības un sociālās nodrošināšanas sistēmu. Šādu politiku piekopa Anglija, Vācija, Zviedrija, Īrija... piesaistīt savam darba tirgum pēc iespējas vairāk svešu darba roku, veidot darba vietas, izmantot svešu valstu pilsoņus savas valsts ekonomiskai attīstībai ( katrs darba roku pāris kaut ko saražo un no nopelnītā kaut ko patērē uz vietas – neizved). Jo tur valdība savu politiku veido laikam ne līdz nākošās valdības atnākšanai, bet uz gadiem 5-15-50 uz priekšu. Un tradīcija apzagt pensionārus ierēdņu uzturēšanai tur ar nav ieviesusies... Izskatās, ka Latvijas valdība apzināti strādā par šo darba roku piegādātāju vecajam ES valstīm. Jo Latvijā tiek grieztas nost jebkuras iespējas veidot darba vietas pat jau esošajām, savām, darba rokām. Nav dzirdēts lai kāda atjaunotas neatkarīgās Latvijas valdība domātu par tālāku valsts nākotni, pēc savu pilnvaru izbeigšanos. Protams, ka īstermiņā aizbraukušie no Latvijas dod kādu artavu atsūtot uz Latviju svešumā nopelnīto naudu. Kaut arī aizbraucēji ir zuduši Latvijai īstermiņa kā patērētāji. Kā nelieli ekonomikas sildītāji. Bez tam valsts zaudē arī tos resursus , kurus ieguldīja gatavojot speciālistus. Tas notiek laikā, kad vecajās ES valstīs atvieglo kredītu iegūšanas iespējas un dod iespējas tos atstrādāt svešu valsts studentiem. Saņem speciālistus.
Bez tam līdz ar to Latvijā palikušajiem sadārdzinās valsts sniegtie pakalpojumi, samazinoties to patērētāju skaitam : veselības aprūpe, drošība, sociālā sfēra... Vēl jo vairāk, ja starp aizbraucējiem atrodas tādi, kuri vēlas atgriezties, tiem sarežģī šādu iespēju liekot maksāt nodokļus par darbu svešumā, liedzot veselības pakalpojumus utt. Uz šī fona skaists piemērs ir arī Latvijā samazinātie pabalsti bērniem, samazinātais neapliekamais minimums.. Vai tiešām ir doma, ka tikai aiz altruisma Anglijā, Vācijā, Īrijā tiek maksāti solīdi pabalsti bērnu audzināšanai līdz pilngadībai? Ne tikai pilsoņiem, bet arī ievestajām darba rokām... Altruisms..?
Klasisks piemērs ir Latvijas karavīru darbība svešajās kara operācijās. Gatavoti tie tika par Latvijas nodokļu naudu, arī apmaksu saņem no Latvijas, bet paveiktais labums, ja tāds ir, nenāk kā ieguvums Latvijas vajadzībām... Tas pats ar aizbraucošajiem ārstiem, inženieriem...
Ja valdībai būtu vismazākā velme domāt par kaut vai kādu Latvijas iespēju attīstīties un izdzīvot, varbūt kas tiktu darīts nodokļu pazemināšanas virziena. Nu nedrīkst neapliekamais minimums būt mazāks par izdzīvošanas minimumu. Negaidot Satversmes tiesas lēmumu būtu jāatjauno pensijas un jāpārtrauc izplederet sociālo budžetu. Un ražošanu... Nu nekas bez tas nesanāks. Bez tās tikai tukšums, kā iespējama brīva dzīves telpa.
Sagatavotais 2010.gada budžets turpina, un pat paātrina, Latvijas pilsoņu izbraukšanas stimulāciju. Paliek jautājums – kam tiek sagatavota zaļā Latvija? Iebraucējiem no kurienes?
Imants Burvis LR pilsonis.
P.S. Ja ir nepieciešami politiski motivēti kredīti, tad ir skaidri jāapzinās, ka runa iet par politiku. Pat ja pēc tam izrādās, ka šos kredītus izmanto lai nobarotu politiķiem, ierēdņiem un citiem „savējiem”. Par to, ka šādi ir no SVF ņemtie kredīti, neviens nešaubās. Un lielvalstīm, kuras sniedz šos kredītus, ir savs viedoklis par to valstu uzvedības normām un nākotni, kuras ņem izsaimniekošanai šādus kredītus.
Vai maksājam ar savas tautas izmiršanu?
Imants
воскресенье, 8 ноября 2009 г.
susļikuem utt
Sveiciens mani mīlošajiem mazohistiem-komentētājiem.
Esmu jau pieradis pie tā, ka man pietiek tikai paust publiski kādu viedokli, pat nepretendējot uz monopolu uz patiesību , kā daži mazohisti plēš savas sirdsrētas komentējot daudz svarīgāku tēmu - manu pārdižo personu , nevis piedāvāto viedokli. Nebūt nepretendēju arī uz līdzību eņģelim, jo tā jau var nosprāgt no garlaicības. Cilvēki par citiem parasti domā to, ko paši būtu darījuši līdzīgā situācijā, un neticot tam, ka var būt arī citas motivācijas jebkurai rīcībai.Bet ja jau ir cilvēki, kuriem pilnīgi pie kreisās kājas nieka izzagtais tautas pusmiljardiņš par Zelta tiltu, pusmiljardiņš par Stikla Kaudzi, kuriem mazohistisku baudu sniedz sīka pusotra miljardiņa izzagšana dažu miljonāru glābšanai no nonākšanas piesauktajā vidusšķira, tad kādreiz jādod arī viņiem kaut kāda informācija par šausmīgi lielajām, valsts pamatus tricinošām summām nepilnu desmitu tūkstošu latu apmērā (sagatavotā 7 miljardu izzagšana jau vispār ir nieks...).
Tiesa jau atzinusi to, ka es ne esmu šo naudiņu iebāzis sev kabatā. ( tagad, redzot kā pārdzīvo daži mazohisti, man brīžiem arī liekas, ka vajadzēja, bet lai jau...) Šo naudu es patiešām, (pierādīts tiesā) esmu atdevis fondam (tas nebija likuma pārkāpums), kuru norādīju jau pašā sākumā. Un fonda pārstāvji tiesā to apliecināja. Protams, žēl, ka prese, godīgi pildot līgumu starp LSDSP priekšsēdētāju un Rietumkrasta preses īpašnieku, tīri netīšām sāka putroties dažādu fondu nosaukumos, uz laiku sajaucot manis teikto ar publicēto... Jā , patiešām cienījamā seska juniors no šī fonda esot kādas sīkas summiņas dažu desmitu tūkstošo latiņu apmēra saņēmis, bet tas jau izrādās noticis personīgo parādu kārtošanas kārtībā (?)...
Un visa mana vaina izrādījās sirdsšķīstā un naivā VDK augstdzimušās jaunkundzes Š. piekrāpšanā. Jo tas patiešām , aizmirstot skaļi pateikt (varbūt izbijās skaļi mani aicināt atklāti pārkāpt likumu..?), esot domājis šo naudu dodam LSDSP, nevis mērķiem par ko runāja trīs atbraukušie runas vīri. Jo viņam viens no tiem bija atpazīstams kā šīs organizācijas biedrs. Nesatraucieties par šo naivo vismorālākās organizācijas pārstāvja zaudējumiem. LSDSP (pret investoriem godīga partija), būdama pie varas Rīgā , krietni palīdzēja tik galā ar šo sāpi. Atbalstot sesku, viņa juniors ar Rīgas pilsoņu nodokļu naudiņu dāsni pastrādāja gan prāmju aferā, gan pasažierostas dižprojektā, deva nopelnīt arī pie Zelta tilta , pie Mežaparka projektiem utt. Ne jau daudz. Tikai daži desmit miljoniņi... Tagad virzību ieguvušais Rīgas krastmalas projekts jau no tās pašas sērijas. Paši saprotat – savstarpēji nepazīstam medību un bizness partneri, jāpalīdz jau.... Noteikti nesavtīgi, tik uz nodokļu naudiņas rēķina. Un tas jau nieks, ka dižais rīgasmērs ar tēti, par nesaprātīgu atteikšanos melot, iedzina pāragri kapā savu palīgu Saeimas prezidija darbā... Lai nu paliek uz viņu sirdsapziņas.
Mīļie mazohisti, par mani arī nesatraucieties. Kaut es patiešām savlaicīgi ne esmu izpratis (varbūt tomēr vajadzēja..?) savu personīgo lielo laimi strādādams pietiekoši augstos amatos saimnieciskā darbā un pašvaldībās, kur varēja nedaudz sīkus miljoniņus palaist ne tikai struktūru labā, bet arī dažu un savas personas materiālai stimulācijai (bagāti pilsoņi – bagāta valsts...), kur bez kontroles strādāju ar budžeta līdzekļiem, arī šo milzīgo nepilno desmit tūkstošu latu nepievākšana sev man nav kaitējusi. Bagāts ne esmu ( tā kā zagļiem pie manis vienkārši nav ko darīt), bet arī dienišķo maizīti ar sieriņu un aliņu ne no viena lūgt nav vajadzības. Neplēsiet savu dvēseļu vātis. Skatieties spogulī un sakiet visu sev ( to sauc par meditāciju...), ko gribat teikt par citiem. Un paturiet prātā, ka par savu godīgumu citus mēģina pastāvīgi pārliecināt tieši tie, kuri jebkurā brīdī ir gatavi palaist nagus. Citiem nav tādas vajadzības.
.... pie vella, ka tik labums... teicis N.Makiaveli izvērtējot situācija , kad indivīds pārkāpj valdošās morāles normas struktūras (valsts) nostiprināšanas labad. Latvijā to dara itin bieži, tik mērķis cits...
Kā cilvēkam ar juridisku izglītību bija pat interesanti skatīt lozungu par tiesisku valsti dažādo interpretāciju praksē. Bet gan jau valsts arī to izturēs. Tā kā turieties arī Jūs.
Patiesā līdzjūtībā Jums
I.Burvis
Esmu jau pieradis pie tā, ka man pietiek tikai paust publiski kādu viedokli, pat nepretendējot uz monopolu uz patiesību , kā daži mazohisti plēš savas sirdsrētas komentējot daudz svarīgāku tēmu - manu pārdižo personu , nevis piedāvāto viedokli. Nebūt nepretendēju arī uz līdzību eņģelim, jo tā jau var nosprāgt no garlaicības. Cilvēki par citiem parasti domā to, ko paši būtu darījuši līdzīgā situācijā, un neticot tam, ka var būt arī citas motivācijas jebkurai rīcībai.Bet ja jau ir cilvēki, kuriem pilnīgi pie kreisās kājas nieka izzagtais tautas pusmiljardiņš par Zelta tiltu, pusmiljardiņš par Stikla Kaudzi, kuriem mazohistisku baudu sniedz sīka pusotra miljardiņa izzagšana dažu miljonāru glābšanai no nonākšanas piesauktajā vidusšķira, tad kādreiz jādod arī viņiem kaut kāda informācija par šausmīgi lielajām, valsts pamatus tricinošām summām nepilnu desmitu tūkstošu latu apmērā (sagatavotā 7 miljardu izzagšana jau vispār ir nieks...).
Tiesa jau atzinusi to, ka es ne esmu šo naudiņu iebāzis sev kabatā. ( tagad, redzot kā pārdzīvo daži mazohisti, man brīžiem arī liekas, ka vajadzēja, bet lai jau...) Šo naudu es patiešām, (pierādīts tiesā) esmu atdevis fondam (tas nebija likuma pārkāpums), kuru norādīju jau pašā sākumā. Un fonda pārstāvji tiesā to apliecināja. Protams, žēl, ka prese, godīgi pildot līgumu starp LSDSP priekšsēdētāju un Rietumkrasta preses īpašnieku, tīri netīšām sāka putroties dažādu fondu nosaukumos, uz laiku sajaucot manis teikto ar publicēto... Jā , patiešām cienījamā seska juniors no šī fonda esot kādas sīkas summiņas dažu desmitu tūkstošo latiņu apmēra saņēmis, bet tas jau izrādās noticis personīgo parādu kārtošanas kārtībā (?)...
Un visa mana vaina izrādījās sirdsšķīstā un naivā VDK augstdzimušās jaunkundzes Š. piekrāpšanā. Jo tas patiešām , aizmirstot skaļi pateikt (varbūt izbijās skaļi mani aicināt atklāti pārkāpt likumu..?), esot domājis šo naudu dodam LSDSP, nevis mērķiem par ko runāja trīs atbraukušie runas vīri. Jo viņam viens no tiem bija atpazīstams kā šīs organizācijas biedrs. Nesatraucieties par šo naivo vismorālākās organizācijas pārstāvja zaudējumiem. LSDSP (pret investoriem godīga partija), būdama pie varas Rīgā , krietni palīdzēja tik galā ar šo sāpi. Atbalstot sesku, viņa juniors ar Rīgas pilsoņu nodokļu naudiņu dāsni pastrādāja gan prāmju aferā, gan pasažierostas dižprojektā, deva nopelnīt arī pie Zelta tilta , pie Mežaparka projektiem utt. Ne jau daudz. Tikai daži desmit miljoniņi... Tagad virzību ieguvušais Rīgas krastmalas projekts jau no tās pašas sērijas. Paši saprotat – savstarpēji nepazīstam medību un bizness partneri, jāpalīdz jau.... Noteikti nesavtīgi, tik uz nodokļu naudiņas rēķina. Un tas jau nieks, ka dižais rīgasmērs ar tēti, par nesaprātīgu atteikšanos melot, iedzina pāragri kapā savu palīgu Saeimas prezidija darbā... Lai nu paliek uz viņu sirdsapziņas.
Mīļie mazohisti, par mani arī nesatraucieties. Kaut es patiešām savlaicīgi ne esmu izpratis (varbūt tomēr vajadzēja..?) savu personīgo lielo laimi strādādams pietiekoši augstos amatos saimnieciskā darbā un pašvaldībās, kur varēja nedaudz sīkus miljoniņus palaist ne tikai struktūru labā, bet arī dažu un savas personas materiālai stimulācijai (bagāti pilsoņi – bagāta valsts...), kur bez kontroles strādāju ar budžeta līdzekļiem, arī šo milzīgo nepilno desmit tūkstošu latu nepievākšana sev man nav kaitējusi. Bagāts ne esmu ( tā kā zagļiem pie manis vienkārši nav ko darīt), bet arī dienišķo maizīti ar sieriņu un aliņu ne no viena lūgt nav vajadzības. Neplēsiet savu dvēseļu vātis. Skatieties spogulī un sakiet visu sev ( to sauc par meditāciju...), ko gribat teikt par citiem. Un paturiet prātā, ka par savu godīgumu citus mēģina pastāvīgi pārliecināt tieši tie, kuri jebkurā brīdī ir gatavi palaist nagus. Citiem nav tādas vajadzības.
.... pie vella, ka tik labums... teicis N.Makiaveli izvērtējot situācija , kad indivīds pārkāpj valdošās morāles normas struktūras (valsts) nostiprināšanas labad. Latvijā to dara itin bieži, tik mērķis cits...
Kā cilvēkam ar juridisku izglītību bija pat interesanti skatīt lozungu par tiesisku valsti dažādo interpretāciju praksē. Bet gan jau valsts arī to izturēs. Tā kā turieties arī Jūs.
Patiesā līdzjūtībā Jums
I.Burvis
Ma, per Dio...
Ma, per Dio, l’utilita. Nicolo Makiaveli
Viens no krīzes pārvarēšanas grūtību cēloņiem Latvijā tomēr varētu būt arī patriotisma trūkums . Sevišķi tiem, kuri par sevišķi turīgiem kļuva „veiksmīgi” „strādājot” valsts vadībā privatizācijas laikā un šodienas valsts pārvaldi pārstāvošiem – augstākā līmeņa ierēdņiem.
Kā piemēram : Nīderlande,Austrija,Spānija,Japāna,Ķīna pērk no Latvijas emisiju kvotas lai pastiprinātu savas iespējas krīzes laikā attīstīt ražošanu, darba vietu skaitu, pilsoņu pirktspēju... Latvija pārdod savas iespējas uz saimniecisko attīstību periodam līdz 2013. gadam. Kas tas ir? Neizpratne? Nodevība?... vai vienkārši – viss pie velna, ka tik man šobrīd labi...(pārfrāzējot N.Makiaveli)
Turīgi vācieši aicina viņiem noteikt augstākus nodokļus
LETA
22. oktobris 2009 19:40
Drukāt Nosūtīt draugam Ziņot redaktoram Komentāri (23)
Grupa turīgu vāciešu izveidojuši interneta vietni, kurā aicina Vācijas valdību viņiem piemērot īpašu nodokli, kas palīdzētu valstij izkļūt no ekonomikas krīzes.
Internetā vietnē "www.appel-vermoegensabgabe.de" ievietoto petīciju parakstījuši 44 cilvēki, kuri vēlas pārliecināt Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadīto valdību paaugstināt viņiem piemērotos nodokļus.
Atvaļinātais 66 gadus vecais ārsts Dīters Kelmhūls sacīja, ka ir pienācis laiks bagātajiem palīdzēt savai valstij.
Viņš norāda, ja 2,2 miljoni vāciešu, kuru īpašumu vērtība veido vairāk nekā 500 000 eiro (351 402 latus), šogad un nākamgad samaksātu 5% nodokli, tad valsts saņemtu 100 miljardus eiro (70,2 miljardus latu).
Kelmhūlam šī ideja radās, kad Vācijas valdība atvēlēja miljardiem eiro, lai glābtu bankas un stimulētu recesijas skarto valsts ekonomiku.
"Tas mani sadusmoja, domājot, ka mums pēkšņi atradās bankām šī nauda, kuras mums pirms tam nebija tādām nepieciešamām programmām kā izglītībai un videi," uzsvēra Kelmhūls.
Viņa plāns paredz, ka divus gadus turīgajiem vāciešiem tiktu noteikts 5% nodoklis, lai finansētu noteiktus valsts projektus, šo nodokļa likmi pēc tam samazinot līdz 1%.
69 gadus vecais dziedātājs Pēters Folmers jau paudis atbalstu šai petīcijai, norādot, ka viņš mantojis kaudzi naudas, kura viņam neesot vajadzīga.
Viens no krīzes pārvarēšanas grūtību cēloņiem Latvijā tomēr varētu būt arī patriotisma trūkums . Sevišķi tiem, kuri par sevišķi turīgiem kļuva „veiksmīgi” „strādājot” valsts vadībā privatizācijas laikā un šodienas valsts pārvaldi pārstāvošiem – augstākā līmeņa ierēdņiem.
Kā piemēram : Nīderlande,Austrija,Spānija,Japāna,Ķīna pērk no Latvijas emisiju kvotas lai pastiprinātu savas iespējas krīzes laikā attīstīt ražošanu, darba vietu skaitu, pilsoņu pirktspēju... Latvija pārdod savas iespējas uz saimniecisko attīstību periodam līdz 2013. gadam. Kas tas ir? Neizpratne? Nodevība?... vai vienkārši – viss pie velna, ka tik man šobrīd labi...(pārfrāzējot N.Makiaveli)
Turīgi vācieši aicina viņiem noteikt augstākus nodokļus
LETA
22. oktobris 2009 19:40
Drukāt Nosūtīt draugam Ziņot redaktoram Komentāri (23)
Grupa turīgu vāciešu izveidojuši interneta vietni, kurā aicina Vācijas valdību viņiem piemērot īpašu nodokli, kas palīdzētu valstij izkļūt no ekonomikas krīzes.
Internetā vietnē "www.appel-vermoegensabgabe.de" ievietoto petīciju parakstījuši 44 cilvēki, kuri vēlas pārliecināt Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadīto valdību paaugstināt viņiem piemērotos nodokļus.
Atvaļinātais 66 gadus vecais ārsts Dīters Kelmhūls sacīja, ka ir pienācis laiks bagātajiem palīdzēt savai valstij.
Viņš norāda, ja 2,2 miljoni vāciešu, kuru īpašumu vērtība veido vairāk nekā 500 000 eiro (351 402 latus), šogad un nākamgad samaksātu 5% nodokli, tad valsts saņemtu 100 miljardus eiro (70,2 miljardus latu).
Kelmhūlam šī ideja radās, kad Vācijas valdība atvēlēja miljardiem eiro, lai glābtu bankas un stimulētu recesijas skarto valsts ekonomiku.
"Tas mani sadusmoja, domājot, ka mums pēkšņi atradās bankām šī nauda, kuras mums pirms tam nebija tādām nepieciešamām programmām kā izglītībai un videi," uzsvēra Kelmhūls.
Viņa plāns paredz, ka divus gadus turīgajiem vāciešiem tiktu noteikts 5% nodoklis, lai finansētu noteiktus valsts projektus, šo nodokļa likmi pēc tam samazinot līdz 1%.
69 gadus vecais dziedātājs Pēters Folmers jau paudis atbalstu šai petīcijai, norādot, ka viņš mantojis kaudzi naudas, kura viņam neesot vajadzīga.
Подписаться на:
Сообщения (Atom)
