īss ieskats solījumos

Jauki sapņi zilā vakarā jeb ko sola partijas rīdziniekiem 2009.g. vēlēšanās!



Lai atbildētu uz šo jautājumu, der ielūkoties pasaku grāmatās ko sauc par partiju solījumiem tā dēvētajās 4000 zīmēs, kas patiesībā ir īss partiju priekšvēlēšanu solījumu izklāsts. Kā parasti pirms vēlēšanām, partijas neskopojās ar labiem solījumiem un veicamo darbu uzskaiti, aizmirstot paskatīt to, ko solījušas iepriekšējo reizi (bet arī vēlētāji to neatceras...).
Lai izprastu priekšvēlēšanu solījumu patieso vērtību, vērts atcerēties, ka patlaban politisko partiju spēku samērs Rīgas Domē dalās sekojoši: Divas lielākās partijas – Tautas partija un Latvijas Pirmā partija/ Latvijas ceļš- katrai pa 9 deputātiem, TB/LNNK, PCTVL – 8 deputāti katrai, SC – 7 deputāti, LSDSP – 5 deputāti, Sociālistiskā partija/Apvienība ‘’Dzimtene’’ – 3 deputāti , un vēl četri tā saucamie ‘’neatkarīgie’’ deputāti. Patlaban Domi vada TB/LNNK partijas deputāts J.Birks. Viņa vietnieki ir J.Dinēvičs no LSDSP un A. Ludviks no LPP/LC. Tātad reāli vislielāko atbildību par pilsētu un tās iedzīvotājiem uzņēmušies tā saucamie ‘’nacionālie’’ spēki no TB/LNNK kopā ar neoliberāļiem no LPP/LC un sociāldemokrātiem no LSDSP. Šai koalīcijai pieslējusies arī Tautas partija.
Ievērojot šo partiju politisko nozīmīgumu Rīgas Domē, priekšvēlēšanu programmu analīzi ir vērts sākt tieši ar šo partiju solījumiem.
Tautas partijas Rīgas Domes solījumu programma balstīta galvenokārt uz sociālo problēmu risināšanu rīdziniekiem. Tur var atrast tādus solījumus kā jaunu darba vietu radīšana, atbalsts jaunām ģimenēm un vientuļiem pensionāriem, bezdarbnieku iesaiste pašvaldības darbos, bērnu dārzu un izglītības iestāžu atbalsts, ielu un ceļu attīstība, pašdarbības kolektīvu attīstība, u.c. sociālo jautājumu risināšana.
Par uzņēmējdarbības attīstību (šobrīd Rīgā to kūrē LSDSP...) tik vien pateikts, kā Rīgas Brīvostas attīstība, mazo un vidējo uzņēmumu attīstība Vecrīgā, Rīgas izveide par starptautisku konferenču norises vietu. Kā to salāgot ar partijas sludināto labējo politiku pat pašiem programmas autoriem nav skaidrs.
Arī TB/LNNK partijas solījumu programmā uzsvars likts uz sociālo problēmu risināšanu Rīgas pilsētā kā arī uz atbalstu „savējiem’’. Kas ir savējie: latvieši, nelatvieši, cittautieši vai arī tikai ģimenes locekļi, tas programmā nav paskaidrots. Par sociālo jautājumu risināšanu programmā tiek norādīts uz nepieciešamību risināt bērnu dārzu, skolu, sporta laukumu celtniecību, turpināt(?) pašvaldības dzīvojamā fonda celtniecību, atbalstīt ēku renovāciju un siltināšanu. Partijas programma sola uzlabot sociālo un komunālo pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem (ubagu dāvanu sniegšana pabalstu veidā?), iesaistīt iedzīvotājus teritorijas plānojuma izstrādē, mazināt šķēršļus uzņēmējdarbībai, nelokami (tāpat kā iepriekš?) cīnīties ar (vai par) korupciju.
Par partijas atbalstu uzņēmējdarbībai teikts, ka tā izpaudīsies administratīvo šķēršļu mazināšanā, sadarbībā ar sociālajiem partneriem un jau esošo zaļo tirdziņu atbalstā.
Interesanta savā ambiciozitātē un sevis slavināšanā ir LPP/LC 4000 zīmju solīšana. Uzreiz jāatzīmē, ka programmā tiek solītas ķīseļupes medus krastos, debesmannas kalni un 800 latu (1000 EURO) vidējā alga katram rīdziniekam. Protams, ka pie tam tiek klusēts par inflāciju un dzīves dārdzības strauju pieaugumu. Programmā maz runāts par pilsētnieku sociālajām problēmām, liekot uzsvaru uz uzņēmējdarbību ar ārvalstu investīciju piesaisti, t.i. faktiski uz lielajiem ārvalstu monopolu uzņēmumiem (iznīcinot pašmāju mazos uzņēmējus?). Rīdziniekiem šajos monopolu uzņēmumos tiek solītas labi apmaksātas darba vietas, lai gan praksē nav dzirdēts, ka lielo ārvalstu ķēžu uzņēmumos maksātu lielas algas un rūpētos par savu strādājošo sociālo attīstību. Vēl programma atšķiras no citu partiju programmām ar saviem grandiozajiem celtniecības plāniem Rīgas centrā, Lidostā, transportā, un Rīgas Brīvostā. Transporta jomā partija sola Rīgas krustojumus pārbūvēt divu līmeņu krustojumos, celt pilsētā birojus un ofisus, jo no šo politiķu viedokļa Rīga kļūs par Ziemeļeiropas reģiona centru. Partija plāno rekonstruēt visus Rīgas pašvaldības tirgus. Kā tas atsauksies uz tirgus cenām un maznodrošināto rīdzinieku: pensionāru u.c. sociāli nenodrošināto iedzīvotāju slāņu pirktspēju tiek klusēts ( pa Šlesera ceļiem uz priekšu pie veļiem..?).
Savukārt partija ‘’Jaunais laiks’’ piedāvā vēlētajiem gan sociālos labumus, gan jaunas darba vietas, uzsvaru liekot uz birokrātijas mazināšanu Rīgas domē, daļu pašvaldības funkciju nodošanu privātajam sektoram, cīņu ar korupciju pašvaldības iepirkumu jomā. Rīgas ilgtermiņa attīstības vīzijas izstrādē paredzēts iesaistīt sabiedrību. Partija sola 4000 jaunas vietas bērnu dārzos, dodot iespēju tās saņemt visiem, kuriem tas nepieciešams, atbalstīt ēku siltināšanu pilsētā, vienkāršot sociālos pabalstus, atbalstīt invalīdus, padarīt pilsētas sabiedrisko transportu par galveno satiksmes līdzekli pilsētā, un pats galvenais – efektivizēt pilsētas Domes saimniekošanu, kā arī samazināt domnieku skaitu. Lai arī pēdējais nav Domes kompetences jautājums, bet gan valsts Likumdevēja kompetences jautājums, nav skaidrs, kas traucēja JL to realizēt līdz šim. Pašiem taču savs Premjers. Līdz ar to jāsecina, ka šādi piedāvājumi vairāk līdzinās klajam populismam, kā reālai darbības programmai. Un sevišķi šai priekšvēlēšanu fonā izceļas JL piedāvājums, izmantojot veco komunistisko praksi, ieviest mājokļu nodokli. Šādi risinot jautājumu par Latvijas pilsoņu iedzīšanu vecajās ierastajās sociālisma laika kopmītnēs un paātrinot vispārēju Latvijas iedzīvotāju izbraukšanu no Latvijas. Tā teikt – jāatbrīvo dzīves telpa . Tikai kam?
Partija LSDSP sagatavojusi Rīgas Domes vēlēšanām jaunu savu solījumu programmu, kurā galvenais uzsvars likts uz Rīgas kā Ziemeļeiropas galvas pilsētas izveidi. To partija paredz sasniegt izveidojot pašvaldības banku, attīstot Rīgas tirgus, un tukšo telpu nodošanu (vai altruiski..?) tiem, kuri vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību. Bez tam partija sola katru rīdzinieku, kura ienākumi nepārsniedz 500 Ls mēnesī, apgādāt ar ekonomiskām spuldzēm elektroenerģijas taupīšanas nolūkos. Ar pilsētas dotācijām sola atbalstīt A/S ‘’Rīgas Siltums’’, tā samazinot siltuma tarifus. Atkritumu pārstādes jomā partija sola ieviest jaunas enerģijas iegūšanas metodes, dedzinot atkritumus. Sociālajā jomā partijas programma galvenokārt sola atbalstu mazturīgiem nodrošinot tos ar transporta pakalpojumiem. Tāpat tiek solīts paplašināt sociālo objektu, tai skaitā skolu, bērnu dārzu, bibliotēku celtniecību, kā arī pilsētas transporta attīstību, atbalstu ”zaļajiem” transporta veidiem, un mazlitrāžas auto.
Partija ‘’Pilsoniskā savienība’’ savā solījumu programmā liek uzsvaru uz moderno rūpniecības tehnoloģiju attīstību, to ražošanas organizēšanu pilsētā, piesaistot ārvalstu investīcijas. Partija sola atbalstīt ēku siltināšanu, pilsētas Domes ierēdņu darbu pilsētnieku interesēs, transporta attīstību, kā pilsētā tā Rīgas Ostā. Programmā tik pat kā nekas nav teikts par pilsētnieku sociālo problēmu risināšanu.
Savukārt partija ‘’Sabiedrība citai politikai’’ piedāvā rīdziniekiem plašu sociālo jautājumu risināšanu, tajā skaitā: sociālās mājas, bērnu aprūpes iespējas, sociālo palīdzību līdzšinējā līmenī, veicināt izglītības un sporta jautājumu risināšanu, tajā skaitā bez maksas, vai ar nelielu samaksu, samazinās apkures izmaksas, cīnīsies ar korupciju, pārveidojot Domē patlaban pastāvošo struktūru, kad lemj ne Domes deputāti, bet gan Domes komitejas. Jauna iezīme šīs partijas programmā ir solījums pārskatīt lielo infrastruktūras objektu būvniecības nepieciešamību. Par uzņēmējdarbības attīstību partijas priekšvēlēšanu programmā teikts maz, galvenokārt uzsvaru liekot uz investīcijām Rīgas Brīvostā un veicinot mazo uzņēmumu darbību pilsētā.
„Nacionāli” konservatīvā partija ‘’Visu Latvijai’’ savu 4000 zīmju programmu izstrādājusi kā nacionālu (ja tā uztver protekcionismu un nepotismu...), ne nacionālistisku platformu, kur likts uzsvars uz sociālo drošību, nacionālo interešu aizsardzību, atbalstu nacionālām biedrībām un Rīgas Domes darbības restrukturizāciju. Maz kas teikts par uzņēmējdarbības attīstību, bet tas, kas ir teikts, balstās uz atbalsta sniegšanu mazai uzņēmējdarbībai. Šīs partijas programmas būtiska atšķirība – uzsvars uz sadarbību ar sabiedrību.
Partija ‘’PCTVL’’ savos solījumos likusi uzsvaru uz krievvalodīgo iedzīvotāju problēmu risināšanu, kā arī uz visu Rīgas pilsētas iedzīvotāju sociālo un ekonomisko problēmu risinājumu. Tā ir vienīgā partija, kura programmā paziņo, ka pieprasīs, lai Rīgas pilsētas vadība piedalītos 9.maija un 13.oktobra pasākumos Rīgā. Sociālā programma ir izteikti sociālistiska un plaši izstrādāta.
Ekonomikas jomā partija iestājas par attiecību veidošanu ar Krieviju. Bez tam partija sola veidot plašu dialogu ar pilsētas iedzīvotājiem. Atšķirībā no nacionāli orientētām partijām, partija PCTVL redz Rīgu kā multikulturālu pilsētu.
Augstāk sniegtais politisko partiju solījumprogramu īss izklāsts ļauj izdarīt noteiktus secinājumus.
Pirmkārt, sociālās problēmas vairāk vai mazāk sola risināt gandrīz visas pieminētās partijas, (izņemot LPP/LC un ‘’Pilsonisko savienību’’, kuru priekšvēlēšanu programmās par šo jautājumu maz kas teikts), tajā skaitā Tautas partija.
Jāatzīmē, ka rīdzinieku sociālās problēmas neradās ne vakar, ne arī aizvakar, bet krietni vien agrāk apzināti neprasmīgi veiktās privatizācijas un denacionalizācijas rezultāta. Varas partijām šis problēmas risināt bijis gan pietiekoši laika, gan iespēju sevis pierādīšanā. Ja līdz šim tās nav risinātas, lai gan solīts to darīt, tad iemesli jāmeklē pašās partijās, to nespējā vai negribēšanā orientēties Rīgas politiskajā situācijā. Nav nekāda pamata domāt, ka šīs partijas nezināmu iemeslu dēļ pēkšņi, pašas aiz laba prāta tagad sāks ko darīt šajā jautājumā.
Kas skar privāto uzņēmējdarbības attīstību, tad visas augstāk minētās partijas it kā iestājas par to. Bet neviena partija (izņemot PCTVL) nerunā par Rīgas īpašumu un uzņēmumu privatizāciju nedz arī nacionalizāciju, lai gan kā viens tā otrs uzskatāmi par gluži normāliem saimnieciskās darbības instrumentiem. Partijas formāli iestājas par mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstību Rīgas pilsētā. Tikai LPP/LC izteikti iestājās par lielā, starptautiskā monopolistiskā kapitāla investīciju piesaisti Rīgai. Praksē tas nozīmēs ne tik daudz jaunu darba vietu radīšanu, kā sola partija, cik daudzu sīko uzņēmēju un komersantu bankrotu un bezdarba pieaugumu. Partijas nekā nesaka par Rīgas ekonomisko sasaisti ar citiem Latvijas reģioniem, kas ir pamats valsts ekonomikas stabilai, ilgtspējīgai attīstībai. Tiesa, ka par šo svarīgo saimnieciskās politikas jautājumu nerunā arī kāda cita no neminētajām partijām.
Nevienā no pieminēto partiju programmām praktiski netiek runāts par konkurences nostiprināšanu Rīgā gan pakalpojumu sniegšanā, gan tirdzniecībā, kas ir viens no iemesliem, kāpēc Rīga ir kļuvusi par vienu no dārgākajām Eiropas pilsētām.
Vienīgā partija, kura runā par Rīgas rūpniecības attīstību tajā skaitā uz moderno tehnoloģiju bāzes ir „ Sabiedrība citai politikai”.
Nevienā no minēto partiju programmām nekas nav teikts par pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un tās nodrošināšanu.
Kā jau ierasts pirms vēlēšanām vairākas partijas (PCTVL, Visu Latvijai, TB/LNNK, Jaunais laiks) sola izvērst plašu dialogu ar sabiedrību dažādu pilsētai svarīgu lēmumu pieņemšanā. Paliek neskaidrs kas traucēja agrāk un tagad...
Tāpat neviena no minētajām politiskajām partijām nesola apkarot korupciju Rīgas Domē politiskajā līmenī (vai tiešām korumpēti tikai ierēdņi,,?), kas ir pats svarīgākais patlaban, ja vispār iet runa par vērā ņemamiem pasākumiem korupcijas apkarošanai Domē. Tas liecina, ka partiju vēlmes apkarot korupciju ir vairāk formālas. Partijas arī nesola pielikt pūles amatniecības un individuālās komercijas attīstībai Rīgas pilsētā. Tā vien izskatās, ka visas partijas redz pilsētas ekonomisko attīstību kā vienlaidus lielu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu ķēžu posmus. Tādā gadījumā solījumi par mazās uzņēmējdarbības atbalstu un nodarbinātību ir tikai tukšas runas.
Faktiski neviena no partiju programmām nerunā par Rīgas pilsētas vides sakārtošanu, likvidējot graustus pilsētā, saskaņojot jaunu būvju celtniecību ar pilsētas attīstības tradīcijām.
Un pats svarīgākais: Neviena no partiju programmām faktiski nekas nav teikts par Rīgas Domes darbu valsts ekonomiskās krīzes apstākļos, kad strauji mazinās pilsētas budžeta ieņēmumi. Liekas, ka minētās politiskās partijas uzskata, ka tādas krīzes nemaz nav, kas ir vairāk kā savādi (iespējams ka ekonomistu Ošā, Karnītes, Braža, Smirnova uc analīzes ir kļūdainas...). Līdz ar to programmās nav aprunāti veicamie pasākumi tieši šajā, krīzes situācijā, un tādēļ pēc būtības aplūkoto partiju programmas neatbilst esošai ekonomiskai situācijai valstī.
Šādos apstākļos runas par Rīgu kā Ziemeļeiropas galvas pilsētu ( LPP/LC, LSDSP) vairāk izskatās kā jauki sapņi zilā vakarā. Toties ļoti rainiski optimistiski.