Sakārtoto lietu pilsēta - Jūrmala

Jūs cerat uz labākiem laikiem?
Neceriet. Jo labākie laiki ir tagad, kamēr Jūs dzīvojat...
K.Zāle

Sakārtoto lietu pilsēta - Jūrmala

Nu ko, šobrīd Jūrmalā visas lietas ir sakārtotas. Tie, kuri taisīs savu biznesu ar pilsētas budžeta naudu, ir savos amatos. Tie, kuri pildīs daļu deputātu funkcijas deputātu vietā, ir salikti konsultatīvajās padomēs, lai uzņemas zibensnovedēja uzdevumu pildot saiknes lomu starp iedzīvotājiem un pašvaldību.
Muļķības dēļ pieļautie skandāli ap skolu likvidēšanu ir pierimuši. Šobrīd Jūrmalas iedzīvotāji var pat būt pateicīgi Jūrmalas izglītības virsvadonim. Sen Jūrmalā māmiņas un vecmāmiņas, tēvi un bērni, skolotāji un skolnieki nav bijuši tik saliedēti. Iemesls tāds skumīgs – saliedēti pret pašu ievēlēto Jūrmalas Domi, pret tās kolektīvo muļķību.
Pat, kā tas pienāks eksperimentālai pilsētai, deputāti ir sākuši mainīt savas pārliecības, principus, partijas..
.Pat budžets ir pieņemts. Un grūti teikt, ka viņu ir sagatavojuši iepriekšējā sasaukuma Domes sastāvs.
Žēl, ka deputāti jau kuru gadu desmitu vai nu nespēj, jeb negrib risināt kopējo attīstības un kopējo visu Jūrmalas iedzīvotāju vajadzību samezglojumu. Tas pilsētai dotu gan attīstību, gan nākotni. Ja tā būs kopēja visai pilsētai, ne saraustīta pa grupām un grupiņām, vietām un vietiņām, tad varbūt arī beigsies divas-trīs varas maiņas katrā Jūrmalas Domes sasaukumā. Kas varbūt arī uzjautrina visus, bet nepriecē tās iedzīvotājus.
Ko nu tālāk? Varbūt kaut vai netīšām, būtu laiks ko labu izdarīt Jūrmalai un tās iedzīvotājiem, ne tikai pilsētas viesiem un caurbraucošajiem?
Piedāvāju dažus vajadzīgus darbus, kuriem diemžēl nākošā gada budžetā vieta neatradās:
1. Valsts līmenī Vides utt ministrijai ir aizmirsies fakts, ka vides iemītnieku starpā ir ne tikai skudras, vaboles, čūskas un odi. Jūrmalā sastopami arī tādi vides iemītnieki, kā cilvēki. Un ja, pateicoties ministrijas un Ķemeru Nacionālā Parka administrācijas pūlēm, Ķemeru parks ir pārvērsts par Ķemeru purvu ar iznīkstošo mežu, tad šīs sugas pārstāvji nez kāpēc nepriecājās par iespējām kopā ar saviem mitekļiem pēkšņi atrasties vairs ne uz sauszemes, bet purvā ( protams, protams. Ministrijai ir jāpilda mistiskās ES direktīvas par teritoriju atbrīvošanu no liekajiem...). Un tieši šajā sakarā Jūrmalas Dome varētu pievērst uzmanību tam, ka pārpurvoties jau sāk teritorija apkārt Ķemeriem. Gan uz Kalnciema pusi, gan uz citām pusēm. Tajā skaitā arī uz pilsētas centra pusi. Un ja uzmanīgi paskatās Dubultu-Jaundubultu rajonā, šīs pazīmes jau labi pamanāmas. Teritorijā virziena no centra uz Ķemeru pusi to izjūt jau ne pirmo gadu. Dūksnāji tā saucamajā meža parka zonā. Tā saucamajā tāpēc, ka uzkopts tur netiek sen, kritalas iedzīvotājiem novākt ir aizliegts... Un galvenais – ūdens novadīšanas sistēma ir nojaukta. Gan starp mājām, gan gar dzelzceļu. Faktiski visā teritorijā starp Lielupi un jūras līci. Rezultātā gruntsūdeņu līmenis ir krietni paaugstinājies, daudzās vietās tas sen vairs nav gruntsūdens, bet skalojas pa virszemi. Protams, ka bebriem, kuri dzīvo starp dzelzceļu un Poruka prospektu visā tā garumā, tas ļoti patīk. Tomēr cilvēkiem tas rada lielas neērtības. Un, ja es nekļūdos, tad ne jau bebri maksā nodokļus. Nekustāmā īpašuma nodoklis nav nekāds mazais, un šogad pat pieaudzis. Vai iedzīvotāji to maksā Jūrmalas Domei par savas dzīves vides pasliktināšanu? Par savu zemju vērtības krietnu samazināšanu saglabājot nedabiski augsto kadastrālo vērtību?
Protams, ka noteikti izrādīsies, ka ir nepieciešami neskaitāmi miljoni izpētei, saskaņošanai, projektēšanai... Viss, kā pieklājās ierastai naudas atmazgāšanas shēmai... Bet vai iesākumam nebūtu iespējams vienkārši iztīrīt vel palikušos grāvjus, padziļināt tos, dažās vietās atjaunot nelikumīgi aizbērtās caurtekas? Protams, ka miljonus atmazgāt šādā veidā būs grūtāk, nekā pastāvīgi uzklājot jauno asfaltu pa virsu vecajam...
Bet, ja to nedara, var kādu nejauku dienu pamosties vairs ne uz pussalas, bet uz salas. Jo pie ļoti augsta gruntsūdens līmeņa arī Lielupei būs vieglāk meklēt jaunu ceļu uz jūru kaut kur Majoru rajonā. Ja, protams, sakritīs kopā vēl kādi labvēlīgi apstākļi šādam pavērsienam. Pagātnē tā jau ir bijis. Gaidīsim kad atkārtosies? (Toties varēsim ietaupīt uz pilsētas attīstību imitējošām amatpersonām, arī labums...)
2. Nāk ziema. Pēc kalendāra, un siltumrēķiniem, jau klāt. Šoziem ne tik drastiska. Kaut gan skatot iedzīvotāju rēķinus par siltumu, ziema kā ziema. Jo bizness ir bizness. Sen jau Jūrmalā pastāv iespēja siltināšanu krietni lētāku ( protams, ne katram tas izdevīgi) organizēt. Jūrmalas meži un parki ir pilni ar kritalām, neiztīrīto pamežu. Pēc vētrām to sajūt ne tikai jūrmalnieki, bet arī caurbraucošie. Un arī sava šķeldas ražotne Jūrmalai ir. Kas trūkst? Normāla administrēšana pilsētā. Jo kopēju valodu atrast nevar Jūrmalas Siltums, šķeldas izgatavotājs un Jūrmalas Dome. Un tāpēc Jūrmalas Siltums iepērk, bet iedzīvotāji apmaksā pietiekoši lielu apjomu liekas gāzes. Pluss vēl soda sankcijas gadījumos, kad apkure būs iedzīvotāju vajadzību pietiekamai nodrošināšanai, ne bizness vajadzību nodrošināšanai.
Varbūt Jūrmalas Domes konsultatīvas padomes locekļi varētu organizēt, lai Jūrmalas iedzīvotāji samet pa 10 santīmiem, saklāj galdu pie kura var vienlaicīgi nosēdināt Jūrmalas Domes pārstāvi ar Jūrmalas Siltuma un Dubultu Šķeldas pārstāvjiem? Nu ko tu padarīsi ja Jūrmalas Domes vadībai rokas par īsām, jebšu laika nepietiek...Jeb gribēšanas nav, jo ietaupot iedzīvotājiem nesanāk kādam no iesaistīto pušu administratoriem? Savākt kopā un izrunāt lietas iedzīvotāju, ne dažu bizness interešu, labā. Jo ir vienkārši jāatrod kopsaucējs starp cenu, piegādi, mežu un parku tīrīšanu. Administratīvs darbs. Laikam jau, ja izdodas administratīvo pārvaldi piespiest pildīt savus pienākumus, līdzekļu no budžeta tas neprasīs?
3. Pilsētai ir nopietnas struktūras, kuras nodarbojas ar attīstības jautājumiem. Ar jaunu, un cerams , spējīgu virsvadoni, kurš par nopietnu darbu tiek nopietni atalgots. Varbūt iedzīvotāju konsultatīvā padome varēs pievērst šīs struktūras uzmanību apstāklim, ka Jūrmalā bez pussagrautās kūrorta-atpūtas industrijas ir divas infrastruktūras, par kurām var sapņot daudzas pilsētas ne tikai Latvijā. Ļoti nopietns dzelzceļa mezgls un osta. Visās citās pašvaldībās, ne tikai Latvijā, šādas infrastruktūras esamība nodrošina darba vietu palielināšanu. Vietējo nodokļu pieplūdumu pašvaldības kasē. Jeb vēl aizvien 20gadu pastāvīgi skandētais sapnis par Jūrmalu, kā visas pasaules tūrisma un kūrorta Meku, traucē paskatīt pēc citiem risinājumiem? Kuri, starp citu, šim sapnim netraucējot, var strādāt paralēli. Jeb tomēr piespiedīsim visu pasauli sapņot mūsu sapņus, un maksāt mums par šo piespiešanu..? Šobrīd Jūrmala ir unikāla starp visam Baltijas Jūras krastā esošām pašvaldībām, kā tāda, kura iznīcina savu ostu.
Ja runā par pilsētas attīstību tad Jūrmala tomēr nav tikai kilometrs Jomas ielas priekš tūristiem. Un attīstība nav runāšana 20 gadu garumā par to, kas praktiski ir tālu no iespējamā. Attīstība ir visu iespēju izmantošana.
4. Pēdējā gadā Jūrmalā ir uzsākt apsveicams darbs. Tiek mēģināts iemācīt iedzīvotājus šķirot atkritumus. Iztērēti līdzekļi šķiroto atkritumu savākšanas vietu izveidei. Un atkārtota kļūda, kura tika pieļauta daudzās Eiropas pilsētās. Domājot par šķirotajiem atkritumiem ir aizmirsts par pārējiem. Par tiem, kuri neietilpst kategorijās - stikls, papīrs. Vai doma bija ka iedzīvotājs visiem citiem atkritumiem meklēs izmešanai citu risinājumu? Līdz ar to daļēji ir jārēķinās ar ieguldīto līdzekļu daļēju nelietderīgu izmantošanu. Iespējams, ka kāds no Domes pievērsīs uzmanību arī šai problēmai. Un atradīs kopēju risinājumu. Jeb izbūvētās novietnes tiks izmantotas savādāk, nekā iecerēts.
Nāk gada skaistākais laiks - Ziemassvētki.. Novēlu visiem tos gaišus, siltus un sirsnīgus. Priecīgus. Un Jauno gadu – raženu, ar cerību piepildījumu. Un paturiet prātā, ka labākais laiks ir tagad, kamēr mēs dzīvojam.
Cieņā
Imants Burvis LR